30. maijā Jelgavā gaidāms dižkoncerts "Latvieša dziesma Jelgavas vārtos", kas veltīts IV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Jelgavā 120. gadskārtai. Koncerts vienlaikus būs arī viens no grandiozākajiem Jelgavas pilsētas 750. jubilejas pasākumiem.

Jubilejas dižkoncertā piedalīsies vairāk nekā 2000 jaukto un vīru koru dziedātāju no visas Latvijas, Jelgavas tautas deju ansambļi, Jelgavas kamerorķestris, bungu un dūdu grupa "Auļi", Latvijas Nacionālās operas solisti Krišjānis Norvelis, Inga Šļubovska un Kristīne Zadovska, kā arī Zane Stafecka un Māris Ēvalds.

Vai šo dižkoncertu var uzskatīt par senā notikuma restaurāciju? "Neapšaubāmi! Tas, kas toreiz norisinājās Jelgavā, bija ļoti nozīmīgs notikums latviešu nācijas vēsturē, Latvijas valsts veidošanās procesā.  Pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste bija šo svētku galvenais dzinējspēks, ideologs. Nebijis viņa fenomena, grūti pateikt, vai svētki vispār būtu notikuši un vai latvietība būtu tik ļoti atraisījusies, jo nežēlīgā rusifikācija tolaik smacēja vēl trakāk, nekā padomju gados," stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss.

"Koros dziedāja cilvēki, kuriem tuvākie senči vēl bija nebrīvi ļaudis. Tā ka var uzskatīt, ka Jelgavas Dziesmu svētki iezīmē lielu pacēlumu Dziesmu svētku vēsturē. Ja nebūtu šo svētku, iespējams, mūsu Dziesmu svētku tradīcija būtu aprāvusies," - tā Ivars Cinkuss.

Dižkoncerta programmā skanēs klasiķu Jāzepa Vītola, Jurjānu Andreja, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un Emiļa Melngaiļa darbi. Tāpat dzirdēsim arī Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Jura Kulakova, Edgara Račevska un Ārija Šķepasta kora dziesmas. Šajos svētkos atskaņos arī Latvijas himnu - Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju", kā arī Jāzepa Vītola un Ausekļa teiksmu "Beverīnas dziedonis" – dziesmas, kas pirmo reizi kopkorī izpildītas 1895.gadā IV Vispārējos latviešu Dziesmu un mūzikas svētkos.

Pasaules pirmatskaņojumu dižkoncertā piedzīvos komponistes Līgas Celmas-Kursietes un dzejnieka Kārļa Vērdiņa opuss "Mītavas teika" kopkorim un simfoniskajam orķestrim.

"Koncertprogrammas jēga šoreiz slēpjas nevis dziesmu nosaukumos, bet gan tematikā," stāsta diriģents. "Vispirms jau nozīmīgās personības - Jānis Čakste, Rainis, Aspazija. Nevarējām apiet to laika ritu, kurā esam šobrīd. Gribējās arī veidot tiltu no tiem laikiem uz šodienu. "Beverīnas dziedonis" bija dziesma ar tiem laikiem ļoti novatorisku valodu. Jaunais Jāzeps Vītols ar to uztaisīja diezgan lielu sprādzienu... Noteikti vēlējos arī jaundarbu, kurā visas tēmas un Jelgavai nozīmīgās lietas būtu saaustas vienā lielā veselumā. Turlāt darbu gribēju uzticēt rakstīt īsteniem jelgavniekiem - tāpēc arī Līga Celma-Kursiete un Kārlis Vērdiņš. Šis pāris sanāca kopā ļoti organiski... Līgai pastāstīju kontekstu un savu ieceri. Tad pastāstīju Kārlim. Ilgi tas viņam nāca, bet, kad atnāca, trāpīja desmitniekā..."

Koncerta virsdiriģenti būs Ivars Cinkuss, Roberts Liepiņš, Aigars Meri, Andrejs Mūrnieks, Jēkabs Ozoliņš, Edgars Račevskis, Ints Teterovskis un Jānis Zirnis. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Ivars Cinkuss, režisore – Dace Micāne-Zālīte. Koncerta vadītāji - Elīna Vāne un Aigars Vilims, māksliniece - Sandra Strēle un scenogrāfs - Gints Strēlis. 

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētki notika 1895. gadā Jelgavā. Tie ir vienīgie no Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, kas notikuši ārpus Rīgas. Svētkos piedalījās 3000 dziedātāju, un pirmo reizi tika īstenota ideja arī par apvienotā latviešu simfoniskā orķestra līdzdalību svētkos.