Latvijas Nacionālās operas iestudējums - Artura Maskata opera "Valentīna" - vakar vakarā bija skatāms Berlīnes Vācu teātrī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmas ietvaros. Par izrādē gūtajiem iespaidiem šorīt telefonsarunā no Berlīnes vēsta Ilga Augste.

"Vācu publika mūsu jauno operu uztvēra ļoti labi, ar ilgstošiem aplausiem. Tiesa, tādas ovācijas, pie kādām esam pieraduši Latvijā, neskanēja, jo vācieši pret ovācijām ir diezgan rezervēti un ļaujas tām vien dažos gadījumos. Tomēr aplausi bija ļoti ilgi, ļoti silti; īpašas simpātijas izpelnījās Inga Kalna, un ļoti lielu uzmanību - arī Ieva Parša. Daži apmeklētāji arī cēlās kājās, lai nodotu savu goda apliecinājumu Valentīnai Freimanei.

Domāju, ka gan mūsu opera, gan Arturs Maskats, pretēji iepriekš izskanējušajai skepsei, var justies gandarīti.

Publikā bija daudz latviešu, ļoti daudz vāciešu un arī citu tautību apmeklētāju - gan vecāka gadagājuma ļaužu, gan jauniešu. Kad vēlāk, jau pēc izrādes, ārvalstu viesiem apvaicājos, kā opera uztverta un vai ir skaidrs, kāds ir tās vēstījums, daļa teica, ka opera spilgti raksturo viena cilvēka, vienas tautas likteni, ko izkropļojis karš, bet citi pauda, ka sižets esot par smagu. Tomēr, kā esmu novērojusi šajās dienās, holokausta tēma Vācijā ir ļoti aktuāla...

Kopējā izjūta bija tāda, ka publika lieliski uztvērusi operā ieausto vēstījumu - lai cik necilvēcīgs būtu karš, vienmēr atradīsies kāda laba dvēsele, kas pasniegs savu palīdzīgo roku.

Izrādes noslēgumā tika sumināta arī pati Valentīna Freimane, kas bija ieradusies uz operu. Daudz aplausu, apbrīnas un cieņas tika arī  viņai. Ceru šajās dienās gūt arī pašas Valentīnas atsauksmes par šo izrādi."

Vēl Ilga vēsta, ka kopā ar "Kultūras rondo" veidotāju Ingvildu Strautmani apmeklējušas arī māju, kurā 20.-30. gados kopā ar savu ģimeni mitinājusies Valentīna Freimane. Šobrīd tajā iekārtota viesnīca, taču vēl aizvien foajē goda vietā stāv viņas vecā dzīvokļa bufete... Kad Valentīna to atklājusi (šajās telpās pērn notika viņas grāmatas atvēršana), šis fakts viņu ļoti aizkustinājis...

Plašākus iespaidus par Berlīnē redzēto, dzirdēto, izjusto un piedzīvoto Ilga Auguste atklās sestdienas raidījumā Post factum. Tad uzklausīsim arī viņas stāstījumu par pasaulslavenā tenora Jonasa Kaufmaņa solokoncertu, kuru Ilga apmeklējusi 18. maijā.

"Esam viņu pieraduši dzirdēt nopietnās operu varoņu lomās, taču viņa solokoncerts bija kā malks garda šampanieša - dziedātājs bija izveidojis programmu ar operešu melodijām un parādījās sev neraksturīgā ampluā. Viņš pats - skaists kā grēks! Un balss skan kā Dievam... Kad viņš tik jutekliski dzied šo saldo repertuāru un vēl pakoķetē ar publiku, dāmas burtiski kūst..."