Gunda Vaivode un Orests Silabriedis, studijā aicinot topošo muzikoloģi Aneti Ašmani, aplūko festivāla "deciBels" koncertus un LNSO programmu "Kančeli un gruzīnu kino ar vecmāmiņu".

DeciBels

Anete Ašmane: "Apmeklējot "DeciBela" koncertus, domāju par to, ka mums, studentiem, mācību procesā liek iepazīt aizgājušo laiku komponistus, mūsdienu mūzikai pievēršot mazāku uzmanību. Festivāls bija vērtīgs. Rolands Kronlaks to ierosināja, un viņa idejai atsaucās daudzi studenti: kompozīcijas katedra, skaņu režisori, kuriem pašiem tas likās vērtīgi, strādāja džezisti, etnomuzikologi."

Festivāla atklāšanas koncerts Black Angels notika 3. februārī; tā galvenais akcents bija kompozīcija Black Angels – īpaši spilgts skaņdarbs stīgu kvartetam, kuru radījis viens no izcilākajiem amerikāņu divdesmitā gadsimta otrās puses komponistiem Džordžs Krams. Sarežģīto un izvērsto opusu bija iestudējis JVLMA studentu kvartets lektores Sanitas Zariņas vadībā. Līdzās ASV meistariem Džordžam Kramam un Stīvam Reiham dzirdējām arī talantīgo, sevi jau nopietni pieteikušo JVLMA studentu Lindas Leimanes un Armanda Aleksandravičus darbus.

Gunda uzsver, ka koncerts kopumā atstājis labu iespaidu. Vērtīgi arī tas, ka jaunie mūziķi var atskaņot savu kolēģu darbus. Šai sakarībā Anete uzskata, ka tas varētu notikt vēl vairāk un vēl biežāk. Savukārt Orests pozitīvi vērtē un īpaši akcentē Lindas Leimanes daiļradi. Visi eksperti atzīst, ka Iritai Skurulei ieliktā atzīme "8" (šis koncerts bija viņas diplomdarbs, absolvējot skaņu režisoru kursu JVLMA) varējusi būt arī augstāka.

Nākamais festivāla "DeciBels" koncerts - "Etno + Jazz" - izskanēja 4. februārī. Anete teic, ka ļoti gaidījusi šo koncertu un pauž prieku, ka savus spēkus te apvienojuši džezisti un etnomuzikologi: "Abās tradīcijās ir daudz kopīga. Tomēr iziešana ārpus katram sava rāmīša varētu notikt biežāk." 

Koncertā sastaptais etnomuzikologs Boriss Avramecs slavē koncerta ieceri kā tādu, lai arī mākslinieciskās kvalitātes līmenis bijis nevienmērīgs. Šādu projektu kontekstā viņš uzsver talanta un radošas drosmes nepieciešamību.

Gunda un Orests izsaka pieņēmumu, ka, iespējams, šo koncertu vajadzējis rīkot citviet: kāda kluba atmosfērā viss būtu izskanējis adekvātāk. Piemēram, Kaņepes Kultūras centrā, kur dienu iepriekš noticis koncerta ģenerālmēģinājums, apmeklētāji bijuši stāvā sajūsmā.

No trim šī koncerta sastāviem tiek slavēta Rūta Dūduma, kura bijusi otrā sastāva līdere un ļāvusi sevi ieraudzīt jaunā gaismā, tomēr labākais izrādījies trešā sastāva iznāciens. Tā spēcīgākās puses - latviskā stīga un klausītājos raisītais emocionālais līdzpārdzīvojums.

Kā nākamais mūsu ekspertu aplūkotais koncerts festivāla "DeciBels" ietvaros - 6. februārī JVLMA LMT kamerzālē notiekošais dueta UMS n' JIP koncerts "Pirmais", kurā izskanēja pasaules un Latvijas pirmatskaņojumi. Programmā - Gundegas Šmites, Džekina Pousona, Antona Ruveļa, Memeta Alī Uzunselvī un JIP kompozīcijas. Anete uzsver, ka šī dueta koncertos allaž sagaidāma augsta kvalitāte. "Tomēr šoreiz šķita, ka ansambļa iespējas skaņas daudzveidības ziņā ir ierobežotas: to veicināja arī tas, ka četri no pieciem skaņdarbiem bija ļoti, ļoti līdzīgi."

Pozitīvu atsauksmi par koncertu sniedz arī JVLMA profesore, komponiste Selga Mence. Tomēr arī viņa saklausījusi stilistiskās līdzības dažādu autoru darbos: "Ja neskatītos programmiņā, nekādā gadījumā autoru valsts piederību nevarētu noteikt..."

Atzinīgus vārdus pauž Pēteris Vasks: "Prieks, ka ir tādi mūsdienu mūziku mīloši interpreti, kuri gan paši pasūta, gan izpilda jaunarbus ne tikai vienreiz, bet daudzkārt - lai konservatīvāk noskaņotajai mūzikas videi ļautu sadzirdēt arī šādu interesantu balsi."

Visbeidzot, augstās domās par šo koncertprojektu ir arī režisore Zane Kreicberga: "Ļoti interesanti skaņdarbi! Man patika eksperimenta gars - ka kopā tiek saliktas negaidītas lietas. Nevari paredzēt, kas notiks tālāk."

Kančeli un kino ar vecmāmiņu

Gundai ļoti liels prieks par Kančeli Piekto simfoniju. "Tas bija lieliski, ka pēc tik ilga laika - 35 gadiem - klausītājiem atkal bija iespēja dzirdēt absolūti ģeniālo mūziku. Kančeli nav līdzinieka. Tik smeldzīgs, tik dramaturģisks komponists. Ļoti interesants, personisks. Klausīties šo mūziku bija absolūta bauda! Ko man būtu gribējies... Zinām, ka LNSO šobrīd ir izcilā formā - pirms nedēļas visi bijām sajūsmā par Ivanova Divdesmitās simfonijas lasījumu. Tāpēc mazu akmentiņu šoreiz gribu mest Mārtiņa Ozoliņa dārziņā. Kančeli pauzes, protams, ir grūti piepildāmas, un te bija redzams, ka ne viss piepildījums Mārtiņam izdevās perfekti. Vai nu laika, vai pieredzes trūkums."

Koncerta otrā daļa Gundai patikusi mazāk: "Tā manī vairs neraisīja tik lielu un labu pārdzīvojumu. Pati filma daudzviet negāja kopā ar mūziku - manuprāt, izvēlētā mūzika bija kā smags un vienveidīgs skaņu blāķis, un tā nebija tikai mana izjūta. Zaudēja pati filma, kas bija labs atradums." Te Gunda atgādina veiksmīgo projektu, kas savulaik izskanēja Latvijas Nacionālajā operā, ar Šostakoviča mūziku ilustrējot Dzigas Vertova mēmo filmu.