Šoreiz kopā ar raidījuma ekspertiem – mūzikas žurnālisti un kultūras pētnieci Laumu Mellēnu-Bartkeviču un komponistu Armandu Skuķi – atskatāmies uz spilgtākajiem mūzikas notikumiem, kas risinājušies pirms Lieldienām:

* 22. martā Ventspilī un 23. martā Rīgā, Lielajā ģildē izskanējušo Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un franču flautista Vensāna Likā koncertprogrammu ar Mocarta 2. koncertu flautai un orķestrim Remažorā, Jančevska "Trim Bēthovena citātiem" un Bēthovena Trešo ("Heroisko") simfoniju, pie diriģenta pults stājoties Aivim Greteram;

* Riharda Dubras jaundarbu "Krustaceļa vīzijas. Gaisma", ko pianista Reiņa Zariņa interpretācijā bija iespēja dzirdēt Latgales vēstniecībā "Gors" (17. martā) un Dzintaru koncertzālē (23. martā);

* kamerorķestra Sinfonia Concertante atradumiem koncertcikla "Concerto no A līdz Z" trešajā koncertā, iepazīstinot ar to latviešu komponistu darbiem, kuru uzvārdi sākas ar E un F (programmā: Ērika Ešenvalda "Laika robežas", Maijas Einfeldes "Nikte un Selēne", Annas Fišeres "Voynich Codex" ("Voiniča kodekss") mecosoprānam un stīgu orķestrim (soliste – Helēna Sorokina) un Gustava Fridrihsona "Mazā pasija"). Pie diriģenta pults bija Renāts Cvečkovskis;

* Starptautiskajai klavieru dienai veltīto akciju "Hanzas peronā", kur 28. marta vakarā pēc Gundara Rēdera vadītās diskusijas par klavierbūves tradīcijām un eksperimentāliem risinājumiem uz Yamaha firmas flīģeļa un Dāvida Kļaviņa Una corda klavierēm Riharda Plešanova sniegumā izskanēja pirmās divpadsmit no 24 Dmitrija Šostakoviča Prelūdijām un fūgām, ko mēdz dēvēt arī par Šostakoviča mīlestības vēstulēm dižajam Baham.