Sinne Ēga (Sinne Eeg)  - viena no izcilākajām Skandināvu džeza vokālistēm un komponistēm. Trīs reizes saņēmusi Dānijas Mūzikas balvu kategorijā "Labākais džeza vokāla albums". Koncertējusi Eiropā, Japānā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Dāvis Eņģelis: - Pirmoreiz klausoties jūsu mūziku, pirmkārt mani valdzināja jūsu dziļā un vērīgā attieksme pret tekstu. Gribu jautāt, kādas ir jūsu attiecības ar tekstu, dziedot dziesmu? Kā to atslēdzat, kā pasniedzat tā vēstījumu klausītājam?

Sinne Ēga: - Tas ir vienkārši. Cilvēkiem vajadzētu saprast, ko dziedu. Tādēļ pievēršu uzmanību dikcijai. Dzeja ir iemesls. Man ļoti patīk instrumentālā mūzika. Ar to sāku. Bet, ja vien mūzikā ir dzeja, tā jāuztver nopietni. Citādi – tā ir viltus misija. Pirmkārt, es domāju par to, vai spēju sevi saistīt ar šo dzeju, vai tajā ir vēstījums, kuru vēlos tālāk nodot cilvēkiem. Ja man nepatīk dzeja dziesmā, es to nedziedu. Ir darbs, kas jāpadara, dziesmu mācoties. Ir jādomā par to, kā pasniegt dziesmas vēstījumu klausītājiem. Protams, dzejā ir daudz smalku detaļu, kuras katrureiz var pasniegt citādi, citādi pret tām attiekties. Tām nav jāizklausās kā iepriekš sagatavotām, taču dziesmas misijai kopumā ir jābūt labi sagatavotai. Man patīk just dziesmu allaž svaigu, un dažkārt, neraugoties uz to, ka esmu jau simt reižu to dziedājusi, atklāju kādu jaunu niansi dziesmas vārdos.

- Kāds kritiķis, aprakstot jūsu balsi, trāpīgi sacījis, ka tā "iekļaujas tradīcijā, un tomēr tai ir pašai sava virzība". Jūsu balsij ir sava identitāte. Gribu jautāt – kā dziedātājam atrast pašam/pašai savu ceļu un identitāti daudzo tradīciju un tehniku vidū?

- Ja tu tiešām mīli mūziku, tu būsi ziņkārs un mācīsies no meistariem. Tradīcija nozīmē arī izrādīt cieņu pret mūziku un mūziķiem, kuri bijuši pirms tevis. Bet, runājot par SAVAS balss atrašanu, dažiem tādas dziņas nemaz nav. Bet dažiem ir. Nekad neesmu domājusi par to, kā atrast savu virzienu. Vienkārši – klausos, kas notiek man apkārt, klausos mūziķos, ar kuriem kopā muzicēju. Iespējama atšķirīga pieeja: tev var būt plāns, kuru centies īstenot, un, iespējams, var nākties vilties, ja pārējie tevis iecerētajā plānā neiekļaujas; VAI arī: ir struktūra, par kuru esam vienojušies, bet šajā struktūrā var un drīkst notikt viskautkas. Ja esi cilvēks ar šādu pieeju, tev būs vieglāk atrast savu ceļu mūzikā.

- Ar šāda tipa cilvēkiem ir vieglāk sadarboties, vai ne?

- Jā, bet daudziem patīk tā pirmā pieeja.

- Tā ir drošāka?

- Acīmredzot. Bet man drošāk ir būt atvērtai. Jūtu bailes, ja nākas muzicēt (kaut kā) skaidri noteikti. Neesmu apmierināta darīt kaut ko vēl un vēlreiz. Piemēram, nekad neesmu piedalījusies teātra izrādē vai mūziklā, kur man simt reižu nāktos darīt vienu un to pašu. Ja nāktos – kļūtu klaustrofobiska. Kas zina, - varbūt kādreiz pamēģināšu, bet diezin, vai būšu tam piemērota.

- Vai jūs varētu pastāstīt, kāda atšķirība ir dziedāt angliski un jūsu dzimtajā mēlē? Kādas ir JŪSU valodas īpatnības, kaut vai no tehniskā viedokļa?

- Manā dzimtajā valodā ir skaņas, kuras ir mazliet problemātiskas. Dziedot džezu, esmu atklājusi, ka frāzes, kuras dziedu angliski, nespēju tiešā veidā pārtulkot dāniski. Atšķiras izruna, vārdi un lietojamie izteicieni. Ir jāatrod kaut kādas detaļas/smalkumi un jāmēģina tos pielāgot. Nu jau daži gadi, kopš dziedu dāniski, un man tas patīk. Arī svinga mūziku dziedu dāniski. Jāsaka gan – sākumā tas bija izaicinoši. Jo kopš pašiem sākumiem esmu dziedājusi angliski, tāpat visas manas ikonas – Ella Ficdžeralda, Nensija Vilsone.

- Bet tieši kādas grūtības sagādā dāņu valodas vokalizēšana?

- Grūtības bija ar patskaņiem, ar vārdu galotnēm. Sanāk, ka nevaru pārnest angļu valodā pierasto frāzējumu uz dāņu valodu. Labprāt to nodemonstrētu ar piemēru, bet man šobrīd nekā nav pa rokai. Tās ir mazas detaļas, kurām jāatrod cita pieeja.

- Ko jūs meklējat mūzikā un ko jau esat tajā atradusi?

- Mūzikā man galvenais ir atrast saikni ar pārējiem mūziķiem, aizmirst sevi pašu un kopā radīt kaut ko maģisku. Dažreiz tas notiek, un tā ir labākā sajūta pasaulē. Kad jūti, ka esi nonācis citā realitātē, jo kaut kas nupat ir noticis kopā ar pianistu un bundzinieku. Tas ir mans mērķis mūzikā. No otras puses, lai es neizklausītos pārāk egoistiska – man ļoti nozīmīga ir saikne ar publiku, iespēja viņiem kaut ko sniegt. Un dažreiz tu jūti, ka sasniedz publiku, liec viņiem sajust kaut ko vēl nepieredzētu. Tas sagādā lielu saviļņojumu.