"Savulaik, savā jaunības lepnībā, pret Aspaziju izturējos rezervēti: šķita, ka viņa ir sieviešu dzejniece un viņas piedāvātā tematika uz mani neattiecas," domīgi prāto Māra Ķimele. 18. martā Jaunajā Rīgas teātrī viņas režijā pirmizrādi piedzīvojusi Ingas Ābeles jaunā luga "Aspazija. Personīgi".

Kopā ar radošo grupu strādājot pie izrādes, Māra pamatīgi iedziļinājusies Aspazijas radošajā biogrāfijā un tagad priecājas, ka Aspaziju atklājusi gluži no jauna. "Izrādās, ka tā ir ļoti interesanta pasaule! Viņas dzeja ir skaista, tēlaina, saturīga un spēcīga. Tā ka šodien varu teikt - jā, Aspazija ir brīnišķīga dzejniece! Viņas dzīve bija piesātinātāka un blīvāka nekā vidusmēra cilvēka mūžs. Un, kā jau visu cilvēku dzīves, beidzās laimīgi - ar nāvi..."

Lugu “Aspazija. Personīgi” rakstniece Inga Ābele sarakstījusi īpaši Jaunajam Rīgas teātrim, un tā uzlūkojama kā pētījums, kura pamatā ir pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas (1865-1943) biogrāfijas meti. Inga arī izteikusies, ka luga tapusi Māras Ķimeles iespaidā – viņu savaldzinājusi režisores doma par to, ka atmiņās Laikam ir cits blīvums... Tāpēc izrādes galvenais izaicinājums ir aizturētu elpu kopā ar skatītājiem tajā ienirt.

"Kad Inga man piedāvāja veidot šo darbu, sāku ar Aspazijas biogrāfiju, dažādām grāmatām, dzejoļiem. Sarakstījāmies ar Jāni Šipkēvicu: sūtīju viņam dzejoļus, kas man pašai patika. Viņš, Gruzijas kalnos dzīvodams, uzrakstīja brīnišķīgu mūziku. Kad sākās mēģinājumu process, divus mēnešus visi burtiski bijām apmāti no Aspazijas," - tā Māra Ķimele.

Vai režisorei, veidojot izrādi, bija sajūta, ka Aspazija viņai atklājas? "Jā, tāda sajūta bija. Šķita, ka viņas smalkā eksistence piedalījās mūsu darbā. Pirmizrādē pēkšņi uz minūtēm trim nodzisa gaisma, izrāde nevarēja sākties. Padomājām - nu, jā. Sveiciens no Aspazijas..."

Titullomu izrādē "Aspazija. Personīgi" Māra Ķimele uzticējusi Baibai Brokai. Vai režisore viņā saredz līdzību ar Aspaziju? "Baiba ir ļoti jūtīga. Un vienlaikus - arī ļoti spēcīga sieviete. Ļoti profesionāla, prasīga pret sevi. Rainis un Aspazija bija apbrīnojami... Viņi bija ideju ļaudis: uzstādīja sev idejiskus mērķus, izvirzīja idejiskas prasības un saskaņā ar saviem priekšstatiem, kādam jābūt cilvēkam, veidoja paši sevi. Baiba ir līdzīga - arī viņa sevi audzina, uzmana, distancējas no jebkādām īpašībām, kas viņai šķiet cilvēka cieņai neatbilstošas," uzsver režisore.

Jauniestudējums neviļus raisa asociācijas ar savlaika kino, un ne ja tikai ietvertā video dēļ. Režisore neslēpj, ka vizuālā līdzība veidota apzināti - ar tērpiem, vidi, plastiku, balss intonācijām. "Diemžēl nav saglabājušies Raiņa balss ieraksti, bet ar Sandras Ņedzveckas un "Klasikas" palīdzību Radio arhīvos sameklējām tālaika dzejnieku un komponistu balss ierakstus, un aktieri no tiem mācījās. Aspazijas balss ieraksts Latvijas Radio fondos saglabājies veselu 20 minūšu garumā, un Baiba Broka ļoti ātri uztvēra viņas intonāciju, valodas īpatnību. Un šī balss līdzība atraisa dīvainu informācijas plūsmu..."

Režisore slavē arī Kristīnes Jurjānes veikumu - kostīmus un interjeru: "Faktiski jau tie nav skatuves kostīmi, drīzāk tā laika apģērbi. Kā mēs jokojam, mums iznācis tāds kā vēsturisks seriāls - tikai nevis televīzijā, bet teātrī."

Iestudējumam scenogrāfiju veidojis Gints Gabrāns, video – Gints Gabrāns un Ineta Sipunova. Mūzikas autors ir Jānis Šipkēvics (Shipsi), bet lomās - Baiba Broka, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Iveta Pole, Edgars Samītis, Andis Strods un Inga Tropa.