Rīga kļuvusi par vienu koncertzāli bagātāka - 20. septembrī ar krāšņu atklāšanas koncertu Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkā durvis vērs koncertzāle "Rīga", kuras atjaunošanas iniciators ir producents Juris Millers.

Kā pirms vairākiem gadu desmitiem izdegusī, bet pēc tam aizmūrētā skatuve nonākusi atjaunotāju redzeslokā, un kādiem mērķiem par privātajiem līdzekļiem renovētā koncertzāle kalpos, uzzinām "Neatliekamajā sarunā", kopā ar Juri Milleru izstaigājot atjaunotās telpas un ielūkojoties koncertzāles repertuārā.

"Koncertzāles "Rīga" kontekstā vienlaicīgi varam runāt gan par jaunu, gan atjaunotu koncertzāli, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji noteikti atcerēsies, ka 1955. gadā vienlaikus ar Zinātņu akadēmiju jeb Kolhoznieku namu tika uzbūvēta arī šī telpa - ar lielu skatuvi, orķestra bedri, amfiteātri un fantastisku akustiku. Līdz pat 1972. gadam teju katru dienu te notika gan koncerti un teātra izrādes, gan konferences un citi pasākumi, līdz ugunsgrēks to visu pārtrauca," stāsta Juris.

Kopš tā laika zāle kultūras mērķiem vairs nav tikusi izmantota, pat vēl vairāk: tā tika aizmūrēta... Tagad, pēc 42 gadiem, mūri beidzot sagrauti un zāle augšāmcēlusies: atjaunota gan skatuve un ventilācija, gan orķestra bedre, kas tiek uzskatīta par trešo speciāli būvēto orķestra bedri Rīgā. Saglabāta arī izcilā akustika.

Pirmo reizi par iemūrēto koncertzāli Juris padzirdējis pirms gadiem pieciem, taču tolaik valdošā krīze noraidījusi jebkādas tālejošākas idejas. Nākamais etaps, kā Juris saka, bijusi "laime nelaimē" - pēc ažiotāžas, ko publiskajā telpā raisīja Jura izlolotais teātris viņa privātajā dzīvoklī, producents atcerējies par noslēpumainajām telpām Zinātņu akadēmijā.

Rezultātā tapusi koncertzāle, kuras atjaunošanā nav ieguldītas ne valsts, ne pašvaldības finanses. Tikai un vienīgi privātie līdzekļi. "Jā, jā, ieķīlāju arī savu dzīvokli," nopūšas Juris, taču neslēpj lepnumu par paveikto. "Protams, te nevalda pārlieka greznība, taču viss veidots tā, lai te atkal varētu atgriezties kultūras dzīve. Gribēju pierādīt sabiedrībai, ka VAR izdarīt neiespējamo - bez valsts un pašvaldības atbalsta atjaunot koncertzāli ar izcilu akustiku, turklāt īpašumā, kas man pašam nepieder," stāsta Juris, atklājot, kādas inovācijas ienesusi renovācija un cik precīzi saglabāts vēsturiskais interjers un telpu plānojums.

Runājot par repertuāru, kas ieskandinās jaunatklāto zāli, kurā paredzētas vietas teju 800 skatītājiem, producents teic, ka plānu esot daudz. Nākamsezon viņš plāno realizēt vērienīgu ieceri: apvienot divus reiz ļoti populārus teātrus - Jaunatnes un Operetes teātri, veidojot to sintēzi un piedāvājot gan mūziklus, gan jauniešu auditorijai domātas izrādes. "Šī ir skatītāju grupa, kas šodien atstāta novārtā," prāto producents.

Taču līdzās mūzikliem koncertzālē "Rīga" notiks gan teātru izrādes, gan akadēmiskās mūzikas projekti: drīzumā plānoti Sonoras Vaices, Ilonas Bageles, Jāņa Apeiņa un citu mākslinieku koncerti. Tāpat šeit skanēs saturā pārdomāti izklaidējošās mūzikas koncerti: piemēram, šeit uzstāsies personības, kuras šo skatuvi reiz saukušas par savām mājām.

Koncertzāles "Rīga" atklāšanas koncertā 20. septembrī uz skatuves kāps populāri estrādes un akadēmiskās mūzikas, kā arī teātra mākslinieki, aktieri, dziedātāji un mūziķi. Juris Millers sola, ka netrūkšot arī daža laba pārsteiguma...