Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga Lielajā ģildē 31. oktobrī piedāvās koncertu "Mendelszona simfonija un Šnitkes klavierkoncerts". Pie diriģenta pults būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenais diriģents Andri Poga, bet solistes Šnitkes klavierkoncertā - pianistes Elīna Bērtiņa un Agnese Egliņa. Tieši viņas ir mūsu "Neatliekamās sarunas" viešņas un atklāj savas domas gan par šī opusa vēsturi, gan iestudējuma gaitā gūtajām atziņām.

"Koncerts ir īpaši intensīvs, dramatisks - mēģinājumu gaitā caur šo mūziku iepazīstam arī viena otru: ar katru dienu, stundu atklājumu ir aizvien vairāk, un tas mūs uzrunā aizvien vairāk - ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim šo darbu piedzīvot koncertā - ar caurstrāvojumu caur mums kopā ar orķestri," saka Elīna Bērtiņa.

Tikām Agnese kolēģi papildina: "Vingrinoties katrai atsevišķi, jūtu, ka man pietrūkst Elīnas balss, gribētos arī orķestra skaņu klāt. Te nav galveno varoņu sacenība - šajā mūzikā solisti viens otru papildina, tāpēc viss skaņuraksts ir ļoti kopējs, vienots."

Agnese arī zina stāstīt, ka šis darbs sarakstīts 1988. gadā sarakstīts, un komponists to veltījis divām pianistēm - Viktorijai Postņikovai un savai dzīvesbiedrei Irīnai Šnitkei. "Viņš to rakstījis pēc smaga insulta, kura laikā bijis komas stāvoklī. Kad atgriezies no slimnīcas, daudzi šaubījušies, vai komponists vēl vispār kaut ko uzrakstīs. Bet iznācis tieši otrādi - viņam radusies vēlme rakstīt, stāstīt par saviem pārdzīvojumiem, arī viņa mūzikas aizliegumiem Padomju Savienībā."

Pianistes arī stāsta, cik sarežģīti bijis ar skaņdarba partitūru: Krievijā vēl aizvien klavierkoncerta notis nav izdotas, tikai Eiropā. Turklāt šim darbam ir ļoti maz publisku liecību, vēl vairāk:

"Interpretācijā mums ir absolūti brīvas rokas, jo partitūrā nav sniegtas norādes ne par dinamiku, ne tempiem - ir tikai tikai notis! Toties katra nots - ar dziļu jēgu, pārpilna ar enerģiju..."

Vaicātas par abu saprašanos, Elīna Bērtiņa nopietni teic: "Esam ļoti dažādi cilvēki! Taču tieši tas ir pats labākais papildinājums radošam kopdarbam! Dzīvē esam foršas draudzenes, mūs vieno labas attiecības, bet strādājot varam būt ļoti konstruktīvas. Jūtos brīvi, komfortabli, un man šķiet, ka izdodas!"

Agnese smaidot piebilst, ka abas taču nākot no Liepājas: "Tas virmojošais gaiss mums ir kopējs! Man vienmēr patikusi Elīnas domas par mūziku, viņas spēle. Esam arī dzīvojušas blakus viena otrai, sekojot, ko dara viena un ko - otra. Tā kopība, idejiskā saliedētība ir ļoti laba."

Arī uz skatuves pianistes sadarbojušās vairākkārt: kopā ar simfonisko orķestri atskaņojušas Marģera Zariņa Concerto Grosso, bet kopā ar kamerkori Ave Sol uzstājušās Johannesa Brāmsa "Mīlas valšu" programmā.  Bet spēle četrrocīgi tomēr esot āķīga padarīšana...