29. janvārī Latvijas Nacionālais teātris ar muzikālu dzejas izrādi "Raiņa sapņi" atklāja Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu.

Īsi pirms šī svinīgā notikuma "Klasika" piedāvāja tikšanos ar iestudējuma radošo komandu: režisoru un scenogrāfu Kirilu Serebreņņikovu, komponistu Jēkabu Nīmani, libreta autori Ievu Struku, aktieriem, kā arī teātra direktoru Ojāru Rubeni. Viņi savas domas pauda īpaši šim notikumam veltītajā preses konferencē.

Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis uzsver: lai gan izrāde, iespējams, būs netradicionāla un provokatīva, tajā lietotie teksti ir paša Raiņa rakstīti sapņi un dzeja. Teātris vēlējies, lai skatītāji uz Raini paskatītos no citas puses, tāpēc izrādi veidojis krievu režisors, ar kuru teātrim jau izveidojusies sadarbība.

"Šķiet, ka aizvadītajos gados kaut kā esam atstājuši novārtā gan Raini, gan Aspaziju - mūsu galvenos ideoloģijas nesējus! Tas, ka Rainis bija gatavs pārliecināt un darīja visu, lai mums būtu pašiem sava valsts, bija viens no viņa vislielākajiem nopelniem - ne tikai literatūras darbu radīšana," ir pārliecināts Ojārs Rubenis.

Tāpat teātra direktors atklāj, ka nebija daudz režisoru, kuri gribētu ķerties klāt izrādei par Raini un norāda, ka rudenī Nacionālajā teātrī būs skatāma Viestura Kairiša režisētā izrāde "Uguns un nakts".

Ojārs Rubenis arī stāsta, ka sadarbībā ar Kultūras ministriju teātris varēs piedāvāt noteiktu skaitu biļešu skolēniem un studentiem par pieciem eiro, lai jaunieši varētu iepazīt Raini. Izrādes tapšanu atbalstījis arī Valsts kultūrkapitāla fonds un Pētera Avena labdarības fonds "Paaudze". Un vēl: Rīgas iedzīvotājus priecēs arī 6. tramvajs, kurš tematiski nesīs Raiņa tēlu. Arī, kāpjot tramvajā, tādējādi šogad varēs aizdomāties par Raini. Tas uzskatāms par sociālu projektu, ne reklāmu.

Režisors Kirils Serebreņņikovs, kurš Nacionālajā teātrī veidojis jau divus iestudējumus - "Mirušās dvēseles" un "Voiceks", jau norādījis: visi aktieri uz skatuves būs Raiņi un Aspazijas. Aktieri spēlēs dažādus Raiņa un Aspazijas dzīves posmus, iejūtoties dažādos vecumos un dvēseles stāvokļos. "Tādas dzīves, kādas bija viņiem, pietiktu desmit cilvēkiem," uzsver režisors.

Pēc viņa teiktā, "Raiņa sapņi" ir muzikāla izrāde, kura stāsta par jebkura cilvēka dzīvi no dzimšanas līdz nāvei. "Nav svarīgi pat tas, vai viņš ir krievs vai latvietis," uzsver režisors. Viņš balstījies Raiņa pierakstītajos sapņos un dzejā, un tikai šobrīd sapratis, ka piekrist režisēt izrādi par Raini bijis neprātīgi - tas ir ļoti grūts un atbildīgs darbs. Raiņa pierakstītie sapņi režisoram šķituši ļoti interesanti, jo parāda dzejnieka iekšējo pasauli. "Man nav priekšstatu par to, kā vajadzētu taisīt izrādi par Raini, bet man viņš šķiet ļoti interesants cilvēks," atklāj Serebreņņikovs.

Izrādes dramaturģe Ieva Struka stāsta, ka režisors bijis nospraudis tēmas, kurām vajadzētu būt izrādē - mīlestība, valoda, mūžība, kosmoss, nāve, kā arī vientulība. Izrāde ir ļoti asociatīvi un metaforām bagāta, un, lai gan katrs varēs izrādē nolasīt kaut ko citu atbilstoši savām zināšanām, izrāde ir arī par Raini. Būtiska tēma - stāsts par to, kā rodas ģēniji.

Izrādes mūzikas autors Jēkabs Nīmanis atzīst, ka vēlas, lai viņa radītais dod telpu iztēlei domāt arī pašiem par sevi. "Tas, ko es daru, ir ļoti aizdomīgs. Es mēģinu kaut ko pievienot tam, kas jau ir labs..."

Viņš arī norāda, ka interpretācija jāveic ļoti uzmanīgi. "Dzejai nevajag mūziku, tā ir pašpietiekama, bet mūzikai dzeja nereti noder. Šādās nevienpusējās attiecībās es jūtu sadarbību ar šo žanru. Dzejas emocionālā impulsa rezultāts ir apbrīna, kuru mūziķis cenšas paust savā, mūzikas, valodā."

Lomas izrādē atveidos aktieri Lolita Cauka, Maija Doveika, Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais un Uldis Siliņš.

Gundars Grasbergs: "Ja nu kāds no mums ir ar ģenialitātes iezīmēm un līdzīgs Rainim, tad tas ir režisors ar savas domas plašumu un fantāziju... Izrādes pamats ir sapņi, tiekšanās, zemapziņas valoda, kas pieļauj lielu tēlainību, poētismu."

Maija Doveika: "Visiem itin kā ir bail runāt par Raini: kur tikai ķeries klāt, apkārt ir elektriskais žogs, tabu. Kā lielums, ko grūti pasniegt tādā mērcē, lai cilvēki to baudītu un viņiem tas patiktu: vienā gadījumā rezultāts būs liels, cēls, pārāk nesaprotams, otrā - pārāk triviāls un pazeminošs. Kirila Serebreņņikova vadībā ejam no sarežģītā uz vienkāršo - runājot asociatīvi, pārceļam dzejas bildi mūsu apziņās un sajūtās."

Savukārt Ainārs Ančevskis nesplēpj savu prieku, ka izrāde parāda Raini kā dzīvu cilvēku.

Izrādes libreta autore ir Struka, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks - Serebreņņikovs, komponists - Nīmanis, horeogrāfs - Jevgēnijs Kulagins, gaismu mākslinieks - Igors Kapustins, bet kormeistars - Artūrs Ancāns. Izrādē piedalīsies arī Emīla Dārziņa jauktais koris.

Attēlā: aktieris Gundars Grasbergs iestudējuma "Raiņa sapņi" mēģinājumā...