8. maijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks komponista Karla Dženkinsa pasaulslavenā skaņdarba "Mesa mieram" (The Armed Man. A Mass for Peace) pirmatskaņojums Latvijā.

Savā sezonas noslēguma koncertā to atskaņos Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga"; atskaņojumā piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un solisti Ieva Parša un Ivars Cinkuss. Pie diriģenta pults - Mārtiņš Ozoliņš.

Kā intervijā "Klasikai" atklāj Mārtiņš, Karla Dženkinsa mūziku viņš vēlējies iestudēt jau sen - kopš pirmo reizi saskāries ar komponista daiļradi. "Dženkinss ir viens no Anglijā visvairāk atskaņotajiem komponistiem: "Mesa mieram" 15 gadu laikā kopš tās uzrakstīšanas atskaņota jau vairāk nekā pusotra tūkstoša reižu un vairāk nekā 20 valstīs."

"Mūzika ir uzkrītoši demokrātiska, pūtēju orķestra skanējums piešķir vēl lielāku spēku un enerģiju. Šodienas kontekstā šis darbs ir divtik aktuāls, īpaši jau mūsu reģionā: līdzīgas lietas, līdzīgas emocijas, ar kurām, ceru, mums nekad pašiem personīgi nenāksies saskarties," pārdomās dalās diriģents.

Dženkinsa "Mesa mieram" jeb precīzā tulkojumā no angļu valodas "Bruņotais vīrs. Mesa mieram" ir Kosovas kara upuriem veltīts lielformas darbs, kas sacerēts 1999. gadā un pirmatskaņots Londonas Karaliskajā Alberta zālē 2000. gada 25. aprīlī.

Pūtēju orķestris "Rīga" kopā ar kori "Latvija" šo skaņdarbu sagatavojis īpaši šā gada 8. maijam, kad visa pasaule atzīmēs 70. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Versiju simfoniskajam pūtēju orķestrim (symphonic band) veidojis angļu komponists Martins Elerbijs, kuram ir liela pieredze mūzikas sacerēšanā pūšaminstrumentu sastāviem.

Opusā kombinējas Rietumu pasaules mesas tradīcijas, balādes un tautas melodijas. Skaņdarba 13 daļās apvienoti teksti no dažādiem vēsturiskiem un reliģiskiem avotiem – Bībeles psalmiem un atklāsmēm, Adhāna (aicinājums uz lūgšanu islāmā) un Mahābhāratas (sanskrita eposs Senajā Indijā). Pirmā un pēdējā mesas daļa ir balstīta 15.gadsimta franču tautasdziesmā "Bruņotais vīrs" (L'homme armé). Tekstu atlasi veicis Gajs Vilsons.

Velsiešu komponists Karls Dženkinss (1944) muzikālo karjeru sāka kā obojists Velsas Nacionālajā jauniešu orķestrī, bet mūzikas studijas apguva Kārdifas Universitātē un Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Tāpat kā daudzi slaveni komponisti, muzikālās karjeras sākumā Dženkinss kļuva pazīstams kā džeza un džezroka mūziķis, spēlēja soprāna un baritona saksofonu, taustiņinstrumentus un oboju, kas bija neierasts instruments džeza mūzikas kontekstā. Par darbību populārās mūzikas jomā viņš saņēmis vairākas mūzikas industrijas balvas. Kā komponists Dženkins 1995. gadā parādījās jaunā kvalitātē vokāli instrumentālajā skaņdarbā Adiemus, kura tekstā lietoti Dženkinsa paša izdomāti zilbju salikumi.

Mārtiņš Ozoliņš uzsver: "Karla Dženkinsa mūzikas valoda no vienas puses ir ļoti vienkārša, labi uztverama, no otras puses - spēcīga un iedvesmojoša. Pasaulē taču daudzas ģeniālas lietas ir vienkāršas... Šajā gadījumā mākslinieka talants spējis vienkāršību pārvērst unikalitātē.

Šodien daudzi autori cenšas rakstīt sarežģītu mūziku, meklējot jaunus ceļus, taču ne katram izdodas atrast savu "es". Daudzi to meklē visu mūžu....

Dženkins ir pratis atrast savu stilu, tāpēc augstu tiek vērtēts gan savā valstī, gan ārvalstīs. Ceru, ka arī mūsu klausītājiem tas būs kas vienlaikus jauns un - arī pazīstams."