29. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Komponistu savienība aicina uz jaunu tikšanos ciklā "Radošās pēcpusdienas", un šoreiz – ar komponisti, vijolnieci, turklāt jubilāri Anitru Tumševicu. Ar Anitru, kā arī vienu no koncerta dalībniecēm, pianisti Roksanu Kenžejevu, tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Tikšanās dienas rīts izrādījies lietais un vējains. "Bet tas nekas, galvenā taču ir iekšējā sajūta, domu gaišums. Saulīte vienmēr ir savā vietā,” saka Anitra Tumševica. Viņas domām gaišumu piešķir koncerta gaidas un nesenās dzimšanas dienas atskaņas.

"Savā dzimšanas dienā no "Klasikas” saņēmu sirsnīgus sveicienus – visu nākamo dienu burtiski lidoju,” priecājas Anitra, kurai dzimšanas diena bija 2. aprīlī.

Viņa teic arī sirsnīgu paldies Latvijas Komponistu savienībai par ideju atjaunot ciklu "Radošās pēcpusdienas": "Man tas šķiet burvīgi, turklāt šīs tikšanās varētu būt arī vienkārši cilvēciski mīļas, ne tikai zinātniski pētnieciskas...”

Anitra Tumševica pievērsusies gan pedagoģijai, gan atskaņotājmākslai, par savu instrumentu saucot vijoli. Viņa ir enerģiskas, dinamiskas, spilgtas un instrumentāli krāšņas mūzikas autore, kuras darbu sarakstā ir gan kamermūzikas opusi, gan vairākas orķestra partitūras, arī opera “Sarkans”, kas pirmizrādi piedzīvoja 2009. gadā Norvēģijā.

"Radošajā pēcpusdienā” būs dzirdami ne vien viņas stāsti par radošo darbu, bet arī mūzika - līdz ar jau agrāk tapušām kompozīcijām, kuras atskaņos Jurijs Savkins (vijole), Kārlis Glavāns (klarnete), Ēriks Kiršfelds (čells) un Roksana Kenžejeva (klavieres), būs arī pirmatskaņojums - TEMPUS vijolei, klarnetei, (apskaņotam) čellam un klavierēm.

Īpašu vietu Anitras Tumševicas radošajā pūrā ieņem Vijolsonāte "Opera diviem", kas iekļauta arī šajā koncertā. "Vijolsonātei patiesi pieder īpašs stūrītis manā sirdī. Žanrs – nopietns, bet man kā vijolniecei bija jāpārkāpj daudziem par un pret, jo, pazīstot instrumentu no iekšpuses un ilgu laiku atrodoties kamermūzikas pasaulē - tas atstājis savu zīmogu…

Saku lielu paldies Uldim Viesturam Sprūdžam: tieši viņa stāstiem pateicoties, viss summējies un sanācis apjomīgs darbs. Tas ir mans "zinātniskais pētījums" par operu, tāda "Opera diviem" – vijolniekam un pianistam...

Opera jau vispār ir mana mīlestība jau kopš četru gadu vecuma, kad ar to pirmoreiz iepazinos. Patiesi, vistuvākais no visiem žanriem," atzīstas Anitra, un kā apliecinājums tam ir arī viņas opera "Sarkans".

Sarunā komponiste atklāj, cik pamatīgi Vijolsonātes tapšanas gaitā pētījusi operžanra nianses un vēsturi. "Mūzikas raksturs gan ir tikai izpildītāju ziņā. Tas, ko atskaņotājmākslinieks dara ar mūziku, vispār ir brīnums, tas mani fascinē! Vienmēr esmu pārsteigta un viņiem uzticos... ”

"Patiešām, ar Anitru vienmēr ir ļoti patīkami strādāt, jo viņa ļoti uzticas mums, mūziķiem. Anitra pasaka tikai galveno ideju, ko darbā ielikusi, pārējo atstājot mūsu ziņā. Tā ir vieglāk strādāt, jo atraisa radošumu,” Anitru slavē Roksana Kenžejeva.  

Vijolsonāti koncertā Roksana atskaņos kopā ar Juriju Savkinu, kuru ar Anitru saista sirsnīgas un humorpilnas attiecības jau kopš studiju gadiem Mūzikas akadēmijā. "Mums gāja ļoti jautri..."

"Ar Juriju jūtamies ērti un labi, lai gan, pirmo reizi paņemot Vijolsonātes notis, šķita – kaut kas nereāls, to taču nav iespējams izspēlēt,” smejas Roksana.

Bet nu – par jaundarbu Tempus, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu. "Laiks vienmēr raisījis filozofiskas noskaņas ne tikai man, bet arī citiem komponistiem. Laika izplešanās, saspiešanās. Pārdomas par to, kas ir mūžība, ka cilvēks nedzīvo tikai šim brīdim, ka mēs neesam tikai taurenīši, arī par to, kāda ir cilvēka sūtība. Neslēpšu arī savu slēpto mīlu uz Mesiānu – neesmu pa tiešo ietekmējusies, bet pēc tam pamanīju, ka esmu izvēlējusies viņa slavenā kvarteta sastāvu… Bet solo daļu, kas Mesiānam ir klarnetei, atļāvos uzticēt čellam, jo arī pret čellu man ir īpaša attieksme. Tembrs, emocionālā daudzveidība, ko var parādīt čellists, man ir ārkārtīgi nozīmīgs," – tā Anitra Tumševica.

Un kāds temps būs skaņdarbam Tempus? Anitra skaļi smej: "Man ļoooti var mainīties tempi…

Jurijs tagad ik pa laikam man sūta e-pastus ar šādu tekstu: "Anitriņa, vai tu vienreiz varētu precizēt to tempu?!”

Jā, šobrīd temps dzīvo manā fantāzijā, un ceru, ka mūziķi savstarpēji vienosies. Šajā ziņā gaidu no viņiem dāvanu – kā viņi to iestudēs. Vai varēšu teikt "jā", vai tomēr "nē". Lai gan tik radošiem cilvēkiem neuzticēties būtu vairāk nekā muļķīgi…”

Jautājums Roksanai: kāda viņai šķiet Anitras Tumševicas mūzika? "Temperamentīga. Tajā ir dramatisms, mērķtiecība, kustība. Katrs skaņdarbs – ļoti atšķirīgs, katrā ietverta kāda doma, ideja, kas novesta līdz galam. Kaut vai "Opera diviem”, kurai ir ļoti krāšņs skanējums (kaut spēlē taču tikai divi mūziķi!), jo – operā taču mainās daudzas ainas. Katrā ziņā, visi esam azartā, gaidām piektdienu!”

Visbeidzot, mūziķes atklāj savus aktuālākos pavasara darbus.

"Šobrīd rakstu darbu trompetei un pūtēju orķestrim, kas top nevis tāpēc, ka pasūtīts, bet tāpēc, ka ir iedvesma. Beidzot varu iekombinēt īsu brīdi bez "mīļā" dead line apziņas… Lai gan – ja nav neviena motivējoša termiņa, ir tieksme visu darīt lēnītēm. Ne vienmēr tas ir labi,” uzskata Anitra Tumševica.

Tikām Roksana jūnijā dosies koncertēt uz Franciju, turklāt kopā ar Latvian Sound Quartet gatavo jaunu programmu.

Uzmanību!

Latvijas Komponistu savienība ar šī gada sākumu ir atdzīvinājusi tradīciju – tikšanos ar komponistiem un muzikologiem, kas īpaši vēstīs par viņu veikumu. "Radošās pēcpusdienas" ir sen aizmirsta, bet šogad atjaunota Latvijas Komponistu savienības tradīcija, kurās būs iespēja klausīties gan pašu skaņražu un muzikologu stāstījumā, gan būt arī sarunas dalībniekiem, pirmatskaņojumu lieciniekiem.