No 9. marta četras dienas Rīgā un Pierīgā norisināsies Starptautiskais bērnu un jauniešu profesionālo teātru festivāls "Eju meklēt!"

Uzklausot festivāla direktori Ilzi Kļaviņu un dramaturgu Lauri Gundaru, "Neatliekamajā sarunā" noskaidrojam, kas jāmeklē, kur jāmeklē un kāpēc jāmeklē...

Vai patiesi šis būs pirmais šāda veida festivāls? "Ja vēlamies būt precīzi, Latvijā līdz šim notikuši šādi profesionālā teātra festivāli bērniem un jauniešiem Valmierā, Liepājā un Daugavpilī, bet Rīgā patiesi tas notiks pirmoreiz, un ar šādu nosaukumu - patiešām pirmoreiz," stāsta Ilze Kļaviņa. "Nosaukums tapa šovasar ilgās un daudzās prāta vētrās. Sākotnēji bija doma to nosaukt par "Teātara karavānu", taču domas dalījās, līdz Izolde Cēsniece nāca klajā ar festivāla logo - skrejošo cilvēku, un sapratām: kustība un enerģija jāliek iekšā arī nosaukumā. Ka ES eju meklēt. Ka tas ir sauciens no iekšienes."

Lauris Gundars savukārt prāto: "Nosaukums ir veiksmīgs no vairākiem aspektiem. Galvenais - ka tā ir enerģija. Otra lieta - varbūt mums vajag atrast nosacīti jaunu bērnu un jauniešu teātri, nevis pievērsties tam, pie kāda esam pieraduši un apraduši.

Man šķiet mulsinoši, ka lielie valsts teātri lielajās zālēs rīko izrādes, kuras rāda laikā, kad bērni tās var redzēt, tikai nobastojot stundas, turklāt kopā ar vecākiem uz tām nekādi netiek.

Bērnu un jaunatnes teātris varētu būt arī citāds, un šis nosaukums to noteikti komentē."

Festivāls risināsies četras dienas - skatītāji varēs doties uz dažādiem teātriem, žanru robežas ir ļoti plašas. "Plašais spektrs ir pamatkodols. Gribējām ieraudzīt robežas, cik daudzveidīgs var būt bērnu un jauniešu teātris. Būtībā katra izrāde prezentē savu žanru, kuri nepārklājas. Zinu, ka režisoriem nepatīk, ja viņus piesien pie viena žanra - bet, skatoties no estētikas viedokļa, lai tas būtu daudzveidīgs teātris. Tāds bija festivāla uzstādījums, pamatmērķis, kodols," atklāj Ilze.

"Protams, ar "Eju meklēt!" mēs provocējam. Paslēpes ir populārākā bērnu spēle - meklētāja gars sēž katrā bērnā. Vajag meklēt, vajag atrast, varbūt vajag arī kļūdīties un neatrast, bet... Ceram, ka kustība un meklējumi notiks arī turpmāk"

Vai ir viegli atrast valodu, kādā runāt ar bērniem? "Šis ir ļoti vienkārši atbildams jautājums," uzsver Lauris. "Ziemeļvalstis, kas ļoti daudz pievēršas bērnu un jauniešu teātrim ir atzinušas - sākot no septiņu gadu vecuma, repertuārs vairs netiek dalīts atsevišķi bērniem un pieaugušajiem. Protams, varbūt ir cita tematika. Mūsu festivālā ir tik daudz un dažādu žanru - kā lielajam teātrim. Manuprāt, bērnam ir vērtīgāk redzēt daudzveidību, nevis teatri uztvert tā - ka ir viena liela zāle, kurā drusku jāpaguļ, jāpagarlaikojas un jāklausa mamma. Šis ir festivāla trumpis - ka ir daudz un dažādu formu."

Plašāk par festivālu "" Eju meklēt!"