2017. gadā izdotie literāri augstvērtīgākie darbi Latvijas rakstniecībā nominēti četrās kategorijās: labākais dzejas krājums, labākais prozas darbs, labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā, labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem, kā arī divas speciālbalvas par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā: Gundegai Grīnumai par „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” un Mārai Grudulei par monogrāfiju „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”.

Šoreiz pievēršamies dzejas kategorijai, kurai nominēti četri dzejas krājumi: 

Daina Sirmā - “Dievaines”
Anna Auziņa - “Annas pūra govs”
Raibīs - “Pistacejis”
Einārs Pelšs / Demon - “Condom”

Eināra Pelša piektajā dzejas grāmatā, kas izdota ar pseidonīmu Demon, ir ilustrēts grafiskās dzejas krājums latviešu un krievu valodā. Tajā apkopoti eksperimentāli teksti, kuros autors izmantojis gan vizuālās mākslas elementus un digitālā laikmeta grafiskās zīmes, gan dažādu valodu tekstu fragmentus, datora veiktus tulkojumus un arī citu autoru tekstus, azartiski saspēlējoties ar kolēģu dzejnieku radīto.

Anna Auziņa krājumā “Annas pūra govs” risinātas vairākas klasiskas dzejas tēmas – indivīda attiecības ar Dievu; iekšējā brīvība, prieks, neprāts, izmisums un samierināšanās; dzīves cikls un nāve; dzimtas un tautas vēsture kā mantojums. Krājumā iekļauta arī konceptuāla poēma “Identitāte”, kas izjauktā secībā parāda kādas ģimenes vēsturi, aktualizējot būtiskus 20. gs. notikumus un demonstrējot laikmetam raksturīgas valodas struktūras.

Savā trešajā dzejoļu krājumā Daina Sirmā ir uzklājusi galdu un atvērusi durvis gada tumšākā laika mielastam. Veļu laiks. Dievaines. Vienā lielā episkā kopbildē visi ir vienkopus - bijušie un pašreizējie; vēsturiskie, mītu apvītie un fantāzijas radītie.

Raibīs jeb Oskars Orlovs dažādos kultūras medijos darbojies jau labu brīdi, taču šķiet, ka tieši ar šo krājumu “Pistacejis” beidzot ievērots plašāk, un ne velti – šajā grāmatā pulsē svaiga asprātība un sirsnība. Autora uzbūvētā tēlu pasaule it kā pazīstamā vidē atrod jaunus pieturas punktus, kuriem pievērst lasītāja uzmanību