Šonedēļ "Grāmatu stāstos" - par Melānijas Vanagas grāmatas "Veļupes krastā" pārizdošanu, kas saistīta ar Viestura Kairiša filmas "Melānijas hronika" pirmizrādi 1. novembrī. Ko izlasām grāmatā un kādas ir filmas veidotāju atziņas? Par to vēsta Gints Grūbe, Pāvils Raudonis un Ingrīda Lāce.

1926. gadā Aleksandrs Rusteiķis un Alfrēds Amtmanis-Briedītis pēc Rūdolfa Blaumaņa darba motīviem uzņēma filmu "Indrāni". To varam uzskatīt par pirmo latviešu literārā darba ekranizāciju, un, lai cik tas nebūtu paradoksāli, tikai 37 latviešu spēlfilmas var uzskatīt par literāro darbu ekranizācijām!

Filma "Melānijas hronika" rosinājusi atgriezties pie tās literārā pirmatvota - Melānijas Vanagas grāmatas "Veļupes krastā", kuru nesen pārizdevis apgāds "Jumava". Titulvāks sasaucas ar filmas vizuālo tēlu.

"Šķiet, ka Rīgas kinostudijas laikā latviešu literārie darbi līdz ekranizācijai nonāca biežāk," uzskata filmas "Melānijas hronika" producents Gints Grūbe. "Beidzamajos gados tās turbulences dēļ, kuru finanšu trūkuma dēļ piedzīvojis latviešu kino, attiecības "literatūra-scenārijs-kino" bija kļuvušas ļoti sarežģītas.

Sākās vaidi, ka nav labas literatūras, ka nav labu scenāristu, un tāpēc arī nav labu filmu. Tāpēc arī literāro darbu ekranizācija nav notikusi!

Viestura Kairiša filma "Tumšie brieži", kuras pamatā ir Ingas Ābeles romāns, bija pēdējais literārā darba ekranizējums."

Tagad situācija ir labāka. Domājot par valsts simtgadi, ir atbalstītas filmas, kas būs tieši literāro darbu ekranizācijas: pie skatītājiem nonāks Vizmas Belševicas "Bille", Anšlava Eglīša Homo Novus, Dāvja Sīmaņa veidotā filma pēc Ineses Zanderes topošās grāmatas par Žani Lipki.

Gints Grūbe: "Bet Melānijas Vanagas "Veļupes krastā" ir neparasta literatūra - pēc būtības tas nav romāns.

Kad sākām uzņemt filmu, atvērās nebeidzama bezgalība - arī to cilvēku dēļ, kurus satikām: Ilmārs Blumbergs, Melānijas ģimene.

Iepazinām arī viņas oriģinālrokrakstus, kuri ir vēl nesaudzīgāki, nekā grāmatā. Jācer, ka arī tie tiks ar laiku izdoti."

Jāatgādina, ka LR1 arhīvā ikviens aicināts klausīties fragmentus no Melānijas Vanagas grāmatas "Veļupes krastā", ko LR studijā ieskaņojušas aktrises Baiba Broka, Lilita Ozoliņa, Maija Doveika un Guna Zariņa.

Literāts Pāvils Raudonis, vaicāts, kā ir ar mijiedabību, kad vienlaikus klajā nāk gan grāmata, gan filma,  ir pārliecināts: "Manuprāt, tā ir ļoti laba sinerģija, ja reizē iznāk gan literārais darbs, gan tas tiek parādīts kinematogrāfā. Lasot grāmatu, tu darbini smadzenes un iztēli, un, ja vēl filmā ieraugi, kā cits to savā iztēlē redzējis - tas ir brīnišķīgi. Tādām grāmatām kā "Veļupes krastā" tas ir dubultsvarīgi, jo tās viena otrai palīdz, popularizē. Jo ko tad jaunieši, piemēram, patērē, ko velk mugurā? To, kas ir modē, par ko cilvēki runā.

Grāmata un filma vienlaikus ir iespēja izstāstīt mūsu tautas likteņstāstu. Un ne jau tikai tāpēc, ka būtu tikai jāuzsver, ka tauta pārcietusi lielas šausmas. Gluži otrādi - lai saprotam, ka šo šausmu situācijā kādam bija iespēja parādīt savu spēku, nesalaužamību, varonību un stiprumu!

Un tieši tas arī mūsu cilvēkiem jāatgādina."

Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Amatā Ingrīda Lāce: "Tas, ko Melānija paveikusi, cilvēka prātam nav aptverams. Viņa pati bija pārliecināta par aizgājušo cilvēku līdzdalību dzīvajo dzīvē. Tā ir. Es arī šobrīd jūtu Melānijas atbalstu! Jo tās labās lietas, kam jānotiek, notiek!"

"Grāmatu stāstos" arī par Maiklu Bērdu - rakstnieku, mākslas zinātnieku un radioraidījumu vadītāju. Viņš sarakstījis grāmatas "MĀKSLA. 100 būtiskas idejas", "Sentīvzas mākslinieki: laika un vietas biogrāfija", kā arī monogrāfijas par mūsdienu māksliniekiem Sandru Blovu, Braienu Vinteru un Linnu Čedviku un sastādījis bērnu dzejas antoloģiju "Sienāzis smejas". Bērds ir daudzu publikāciju autors un iecienīts lektors. Latviešu lasītājiem ir iespēja iepazīt Maikla Bērda grāmatu "Stāsti par mākslas vēsturi. No alu zīmējumiem līdz modernām instalācijām" ar Keitas Evansas ilustrācijām.