Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas lasītavā līdz septembra beigām skatāma izstāde "Simtgadnieks, kas izglāba Rīgas vēsturi: filologa, bibliotekāra, arhīvista Aleksandra Jansona (1916-1991) piemiņai".

"Aleksandram Jansonam pieder viens nepārspējams nopelns, kuru lielākā daļa Latvijas sabiedrības nemaz nezina, bet kas ir ārkārtīgi nozīmīgs mūsu vēsturei," stāsta izstādes veidotāja, LNB Letonikas un Baltijas centra Pētniecības sektora vadošā pētniece Jana Dreimane.

Plašākai sabiedrībai mazpazīstamais bibliotekārs 1941. gada vasarā no bojāejas izglāba daļu no Latvijas vecākās - Rātsnama bibliotēkas. No bojā ejas tika glābti 4000 Latvijas rokrakstu grāmatniecības pieminekļi un senākie Rīgas iespieddarbi, tostarp Johana Kristofa Broces (1742-1823) manuskripta sējumi. Un mums nebūtu fantastisko Broces rakstu...

Stāsta Jana Dreimane: "Pirms 75 gadiem, 1941. gada jūnijā, nacistu karaspēkam tuvojoties Rīgai, Vecrīga nokļuva frontes zonā. Pārdaugavā bija izvietojies nacistu karaspēks, bet šaipus Daugavai - sarkanā armija. Cīņas krustugunīs šāviņi iekrita Pēterbaznīcas tornī un arī citos namos, izcēlās milzīgs ugunsgrēks, kurā sadega Pēterbaznīcas tornis un izdega arī iekštelpas, nodega Kamarinu nams un arī Rātsnams. Taču Rātsnamā atradās Rīgas Pilsētas bibliotēka, kurā glabājās senākie Rīgas iespieddarbi.

Un Aleksandrs, tolaik būdams 24 gads vecs, kopā ar kolēģiem sadabūja Rātsnamā izvietotās bibliotēkas seifa atslēgu un no liemām izglāba 4000 Latvijas rokrakstu grāmatniecības pieminekļus...

Pateicoties viņa tālredzībai, saglabājušās Rīgas vēstures vērtīgākās liecības, kas apkopotas arī grāmatās."

Jana Dreimane bilst - 4000 vienību ir tikai ļoti provizorisks aprēķins, jo šo skaitu veido gan visdažādākajā veidā fiksētie rokraksti, gan t.s. Inkunābula (no lat. incunabula - šūpulis) - laika posmā no pirmās Gūtenberga iespiedmašīnas izgudrošanas līdz 1500. gadam nerūpnieciski, amatnieciski izgatavots (ksilogrāfiski vai tipogrāfiski) iespieddarbs), kas, iesieta smagos koka vākos, apdarināta ar ādu, bija ļoti smaga - te bija nepieciešams laiks, lai to pārvietotu.

Interesanti, ka Jana Dreimane savulaik izpētījusi padomju okupācijas laikā represēto bibliotekāru likteņus, apzinājusi tos un izpētījusi arī viņu dzīves ceļus, un tieši tā saskārusies arī ar Aleksandru Jansonu, kurš nodzīvoja līdz pat 1991. gadam. Pārraidē uzklausām arī viņas stāstu par Aleksandru Jansonu - pēc Janas ieskata, visai tipisku Latvijas brīvvalsts inteliģences pārstāvi.