"Klasikas" viešņa savas apaļās dzimšanas dienas rītā - diriģente, RTU Liepāja profesore Ilze Valce, kura sarunā ar Intu Pīrāgu dalās domās par dziesmusvētkiem, sadarbību ar komponistiem un diriģentiem, par savu dzīvi, kurā ar mūziku cieši savijušās ģimenes un viņas vadīto koru - Liepājas Universitātes sieviešu kora “Atbalss” (no 1990) un Tautas mākslas un kultūras centra jauniešu kori “Intis” (no 1992) - norises.

Esam ļoti bieži tikušās, daudz runājušas, un īpaši jau par koriem. Protams, neizbēgsim no sarunām par kora dziedātājiem arī šodien, bet ko tu pati uzskati par savas dzīves lielāko veiksmi?

Manas dzīves lielākā veiksme ir mana ģimene - mani bērni, dzīvesbiedrs, māsas, mamma, tētis. Ģimene man ir pati svarīgākā.

Un kas ir tavi kordziedātāji? Piederīgi pie otrās pakāpes ģimenes locekļiem?

Jā, koru dziedātāji ar laiku kļūst par ģimenes locekļiem. Brīžiem satuvināmies, brīžiem attālināmies. Tas ir normāli, jo ir dažādi posmi. Piemēram, pagājušais gads bija tik intensīvs ar koncertiem, arī ārpus Latvijas, ar gatavošanos dziesmusvētkiem. Tad esi tā ļoti, ļoti cieši klāt. Piemēram, pašlaik ir tāds brīdis, kad katrs jūtam, ka mums vajag mazlietiņ atpūsties vai pabūt vienam. Tūlīt priekšā atkal tik daudz koncertu un pasākumu, jāsāk gatavoties Liepājas četrsimtgadei. Mums darba netrūks nekad, un būs daudz labu notikumu.

Vēl jau Liepājas - kultūras galvaspilsētas - norises, arī tās noteikti ir kaut kādā mērā iezīmētas koristu plānos.

Jau no pagājušā gada esam sākuši gatavošanos Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem. Kopā ar abiem maniem koriem "Lielajā dzintarā" uzņēmām jaukto kori no Reikjavikas, jo Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latviju. Pie mums viesojās arī jauniešu koris no Oslo, koris no Parīzes, tad vēl dziesmusvētki.

Viens no koriem, ko tu nupat pieminēji, ir tevis pašas izveidotais jauktais koris “Intis”.

“Intis” ir radīts 1987. gadā, un tieši Eiropas galvaspilsētas gadā mums būs 40 gadu jubileja. No 1989. gada esmu diriģente universitātes meitenēm, pirmos divus gadus biju otrā diriģente. Nu man ir 35 gadi kopā ar šo kori. Bet šim korim ir 65 gadu jubileja, jo diriģents Kārlis Kreicbergs šo sastāvu dibināja 1959. gadā, pirms tam piecus gadus tas bija jauktais koris. 1959. gadā visus puikas, visus matemātiķus, aizsūtīja uz Rīgu, atstāja tikai meitenes, bet pašlaik notiek pretējais - tagad mums pievieno puišus, jo tehniskā universitāte ir vairāk vīriešu specialitāte. Varbūt ar laiku atkal parādīsies kāds jauktais koris.

Pirmie dziesmusvētki tev bija 1990. gadā gan ar “Inti”, gan sieviešu kori?

Jā, 1990. gadā man bija pat trīs kori. Kad atbraucu uz Liepāju 1987. gadā, kādu gadu vēlāk virsdiriģents Egils Ķepītis man teica: “Mums Gaviezē trūkst diriģenta, aizbrauksim paskatīties, kā tur izskatās!” Aizbraucu apskatīties, un viņš pēkšņi gaviezniekiem saka: “Šeit jums jaunā diriģente!” Nācās aizvest arī Gaviezes kori uz dziesmusvētkiem!

Divi gadi ir īpaši nozīmīgi - 1990. gads, tavi pirmie dziesmusvētki ar saviem koriem, un arī 2013. gads noteikti ir būtisks, kad kāpi Mežaparkā uz diriģenta podesta jau kā virsdiriģente.

Jā, arī šis gads bija ļoti nozīmīgs, un ļoti priecājos, ka tiku uzaicināta, tiešām gods piedalīties. Bet vēl vairāk priecājos par šī gada dziesmusvētkiem. 2013. gadā meitiņa vēl sēdēja man blakus un dēls blakus tētim, 2018. gadā jau viens bērns dziedāja, bet 2023. gadā visi trīs mani dziesmusvētku gados dzimušie bērni dziedāja mūsu jaunajā "Sidraba birzī". Pirmais bērns dzima uz “Rīgai - 800” 2001. gadā, otrais bērns 2003. gadā un trešais - 2008. gadā. Tas bija liels lepnums un gods, ka varēju katram bērnam veltīt savus dziesmusvētkus (smejas).