"Augusts ir priekšspēles laiks lietām, kas notiek septembrī," daudznozīmīgi smaida mākslas zinātniece un apgāda "Neputns" vadītāja Laima Slava, nenoliedzot, ka rudens dvesma jūtama kā Latvijas dabā, tā darbos.

Gundas Vaivodes rosinātajā sarunā visupirms par jauno grāmatu "Boriss Bērziņš”, kas iznākusi "Neputna" sērijā "Latvijas mākslas klasika".

"Viņam ir ārkārtīgas spējas no it kā neglītā pārvērstajā mākslas tekstūrā visu padarīt skaistu. Uzlikt uz zelta fona kaut kādu grumbuļainu, švīkainu, nesakarīgu ceļu,” par Borisa Bērziņa mākslu saka Laima, kuras spalvai jau pieder skaista un apjomīga "lasāmgrāmata" par Borisu Bērziņu, saukta par "Dieva buču". Tad vēl bija lielais albums, kurā no cita skatpunkta viņš aplūkots. "Sērijai "Latvijas mākslas klasika" ir savs uzdevums.

Latvieši ir kultūras cilvēki, tikai jādod viņiem iespēja tikt pie zināšanām.

Un šajā sērijā cenšamies dot pamatzināšanas - nevis zinātniski gudri, bet mēģinot pastāstīt, kas ir konkrētais mākslinieks, ar ko viņš ir vērtīgs un sniegt iespēju ieraudzīt viņa darbus saprotamā, skaidri pārskatāmā veidā."

Sarunas gaitā mākslas zinātniece dalās savās atziņās par Borisu Bērziņu, kura tik krāsainās mākslas asociāciju ķēdē ļoti liela nozīme arī mūzikai - starp citu, Borisa tēvs Augusts bijis lielisks ģitārists.

"Boriss Bērziņš ļoti daudz klausījās klasisko mūziku - kad stādāja, tieši klasika vienmēr bija viņa uzmanības lokā. Viņš arī daudz lasīja grāmatas par mūziķiem. Tā ka nekur tālu no mūzikas viņš neaizgāja," zina stāstīt Laima Slava.

Sarunas gaitā pieskaramies arī laikmetīgā muzeja tēmai un iespējām mākslu redzēt. "Es tiešām priecājos, ka Sapņu fabrikai tagad būs saimnieks, kurš zina, ko tur darīt,” uzsver Laima Slava.

Bet tūlīt realizēsies vēl viens "Neputna" sapnis – vairāk nekā 600 lappušu biezais izdevums ar fotogrāfijām, recenzijām, interviju un komentāriem par mūsu izcilo režisoru Alvi Hermani.

"Kopā ar šo lielo albumu iznāks arī Alvja Hermaņa dienasgrāmata - pat neticēju, ka tas tā notiks! Bet - Alvis apsolīja rakstīt, un to arī paveica. Jā, viņš fiksējis 2015./2016. gada sezonas dienasgrāmatu, kuru lasīt ir ļoti, ļoti interesanti. Notikumu ir daudz visās pasaules malās, tur ir pārdomas, ekskursi pagātnē, bet sajūta ir tāda, ka var uztvert Alvja domāšanu un to, kas tad īsti ir tas, kas viņu vada," sajūsmu neslēpj mākslas zinātniece.

Šodien, kad šķietami mākslā drīkst visu - vai nav tā, ka nepietrūkst aizturētās enerģijas, kas sublimētos vienā īpašā izrāvienā? Vai notikumu, kas par tādiem tiek pasludināti, nav jau par daudz?

"Mākslā, tāpat kā visās jomās, vajadzīga masa, kur akumulēties Lielajam Talantam," ir pārliecināta Laima Slava.

"Tāpēc arī mākslā bez masas nekas nenotiek. Tā veido kopējo ņudzoņu, kas tam, kurš vēlas nodarboties ar mākslu, sniedz iespēju un ticību, ka viņš un viņa darbs ir vajadzīgs. Katrā laikā jau enerģija izpaužas citos virzienos. Vienā laikā tā ir glezniecība, tad - tēlieki, instalāciju māksla."

"Neputna" izdoto grāmatu adresāts, protams, nav tikai latviešu lasītājs. Šie izdevumi lielā mērā radīti kā teicams reprezentācijas materiāls, jo informācija tajos rodama gan latviešu, gan angļu mēlē. "Mēs vairs nevaram vārīties tikai savā sulā - pasaule "jāpiespiež" saprast, ka mūsu māksla ir ļoti kvalitatīva.

Londonas, Madrides, Parīzes muzejos redzam, ka mākslas izpausme, kvalitāte salīdzinājumā ar to, ko dara mākslinieki Latvijā, ir līdzvērtīga. Tikai mēs netiekam pieminēti, pazūdam.

Lai gan pēdējā laikā procesi ir mazliet mainījušies, interese par to, kas notiek Austrumeiropā, pieaug. Jo cik tad var runāt par 20. gadsimta vecmeistariem - Pikaso, piemēram... Ja mēs paši sevi nepasniegsim, neviens aiz matiem mūs ārā neizvilks. Mēs paši dodamies ceļojumos, un šie albumi ir iespēja paņemt līdzi gabaliņu Latvijas."