Venēcijas mākslas biennāle ir viens no nozīmīgākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, notiek reizi divos gados, un tā aizsākumi meklējami 1895. gadā. Pirmajā Venēcijas biennālē tika pārstāvēti mākslinieki no 16 valstīm, bet šogad - no 89, toskait arī no Latvijas. Latvija Venēcijas biennālē piedalās kopš 1999. gada, un to pārstāvējuši Kristaps Ģelzis, Ilmārs Blumbergs, Gints Gabrāns, Evelīna Deičmane, Miks Mitrēvics un citi. Šogad, 56. Venēcijas mākslas biennālē Latvijas Republikas nacionālajā paviljonā piedāvāta izstāde Armpit, kuru veidojuši Latvijas mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis.

Vairāk nekā 80 kvadrātmetrus plašā Latvijas multimediālā instalācija šogad veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. "Armpit" ir tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem.

Par redzēto Venēcijas biennālē, kā arī  iespaidiem, kas gūti, apciemojot Vičencas teātri, Florenci un Milānas operteātra La Scala muzeju, stāsta kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

"Biennāle pusgada laikā Venēciju pārvērtusi par intensīvu mākslas telpu - jā tā vispār drīkst teikt, jo Venēcija pati par sevi ir pilsēta-māksla," teic Deniss Hanovs un neslēpj, ka apmeklējis tikai daļu no vērienīgās ekspozīcijas: "Biennāle - tas ir smags darbs apmeklētājiem..."

Īpaši grodi biennālē atklājušās atšķirības starp Eiropas demokrātiskajām sabiedrībām un tām, kur demokrātija ir fiktīva vai ierobežota: "Krievu mākslinieku darbi izstaro apbrīnojamu sociālu enerģiju! Tagad saprotu, kāpēc režīmos, kur brīvības nav vai arī tā ir stipri ierobežota, top ļoti spilgti darbi: tas spiediens veido acīmredzamu fonu..."

Seko stāsts par Vičencas pilsētiņas unikālo vēsturisko teātri, kas ilgstoši bijis tukšs, bet šobrīd uz tā skatuves izvietotas apjomīgas dekorācijas, bet Florencē Denisam Hanovam laimējies apmeklēt 20. gadsimta mākslas muzeju, kas iekārtots 16. gadsimta slimnīcā ar tradicionālu iekšpagalmu (izmantots katrs kvadrātcentimetrs!). Tāpat ļoti spilgtu iespaidu atstājusi Milānas operteātra La Scala muzeja ekspozīcija, kuras grandiozākais eksponāts - Džuzepes Verdi matu šķipsna, kas iegūta Milānā - jau pēc meistara nāves.

"Visu Itālijas ceļojuma laiku nepameta sajūta, ka mani vada neredzama roka - vairākkārt pilsētās sastapu tematus, kas nepieciešami manai grāmatai par Donu Žuanu! Esmu atbraucis mājās, pārpilns iespaidiem," priecājas Deniss Hanovs un pačukst, ka grāmatas teksts jau esot gatavs un klajā tā nāks nākamgad pavasarī: "Tad nu piedāvāsim vairāku gadu rezultātu - tā būs mana versija par Donu Žuanu."