2015. gada 30. jūlijā Ventspilī, teātra namā „Jūras vārti” pirmizrādi piedzīvoja aizraujošs projekts – Imanta Kalniņa simfoniskā dziesmuspēle „No saldenās pudeles”. Iestudējuma režisore ir Margo Zālīte, bet pie diriģenta pults - izrādes muzikālais vadītājs Aigars Meri. Intervijā "Klasikai" viņi atklāj šī projekta iestudēšanas nianses.

Skaņdarba  mākslinieciskā vērtība ir Latvijas kultūras dižgaru - Rūdolfa Blaumaņa, Imanta Kalniņa un Jāņa Petera - daiļrades simbioze, ko klausītājiem piedāvās jauneklīgi atraktīvs Latvijas Nacionālās operas solistu ansamblis. Galvenās lomas atveidos Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Dace Volfarte, Annija Putniņa, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers, Guntars Ruņģis un Juris Jope. Libreta autors Andris Akmentiņš. Uzvedumā iesaistīti kamerkora „Ventspils” un Ventspils kamerorķestra mūziķi.

Ieceri kopā ar ventspilniekiem uzvest tieši opereti Aigars pirmkārt skaidro ar publikas interešu respektēšanu. “Redzot, ka opereti klausītāji mīl un apskatot operetes renesanses vēstures gaitu, sapratu, ka nedaudz esam apgājuši latviešu operetes žanru. Kopā ar Juri Vaivodu, kura muzikālajiem padomiem ļoti uzticos, ziemā spriedām, kuru tad nu varētu iestudēt. Varianti bija trīs: Žilinska "Dzintarkrasta puiši”, Igenbergas “Annele” un Kalniņa “No saldenās pudeles”.

Laiks, kurā Imants Kalniņš rakstījis šo dziesmuspēli, ir tas pats, kad tapusi gan viņa leģendārā Ceturtā simfonija, gan opera “Spēlēju, dancoju”, oratorijas “Rīta cēliens” un “Dzejnieks un Nāra”.

Jānis Peters Blaumaņa tekstu izstāstījis savādāk – ar zemtekstiem. Viņš arī gribējis, lai skan latviešu valoda - absolūti savā pilnībā, burvībā, lai apzināmies tās vērtību - cik skaista tā ir. To visu ir aizraujoši risināt un veidot."

Starp citu, vārdkopa “simfoniskā dziesmuspēle” nav nejaušs mūslaiku papildinājums mārketinga nolūkos: izrādās, 1975. gada oriģinālpartitūrā, ko Aigaram uzticējis dziesmuspēles pirmatskaņotājs maestro Jānis Kaijaks, tieši tā arī ierakstīts: simfoniskā dziesmuspēle “No saldenās pudeles”.

Par to, ka iestudējuma tapšanā talkā tiks aicināta Margo, Aigars nav šaubījies ne brīdi: abi lieliski sastrādājušies Verdi operas “Rigoleto” iestudējuma procesā LNO.

"Pirms operas režijas savulaik pamatīgi studēju antropoloģiju. Pamanīju, ka tiem, kuri ir ziņkārīgi, mūža nogalē vēl ir lielisks un vesels saprāts. Sapratu: ja mani vēl interesē Blaumanis - esmu uz pareizā ceļa,” smej Margo.

“Lielākoties strādāju ar garīga un transcendentāla satura darbiem – tās tēmas ir tuvas manai ādai, manai pārliecībai, bet šajā gadījumā piedāvājums darīja mani ziņkārīgu: kā tas būtu - es un Blaumanis? Sabiedrība ir pāraugusi daudzas sociālas problēmas, kas ir Blaumaņa lugās, arī valodai mēs tā īsti vairs nespējam pieslēgties - tā ir ģeniāla savam laikam un pilna ar simbolvārdiem. Mani fascinē doma, ka Imants Kalniņš un Jānis Peters laikā, kad sacerēja šo darbu, bija tikpat jauni kā mēs! Viņiem bija tikpat, cik mums tagad. Arī tas ir interesanti – iztēloties, kā tobrīd tapa darbi jauniem cilvēkiem.”

Saskaņā ar Margo ieceri, iestudējumā īpaši tiks akcentētas cilvēku attiecības, izlikšanās, ko pasvītros arī scenogrāfija. “Katram varonim ir savas durvis. Jo tā taču ir: līdzko esam izgājuši ārpus savas privātās telpas, esam citādi. Izliekamies. Bet, paslēpušies aiz savām durvīm, sabrūkam kņūpus. Tā būs kā mūsu metafora. Tolaik par to, kā izdzīvot latvietim, bija jārunā tikai caur simboliem. Tā ka šajā gadījumā tā nav tikai sadzīviskā mīlestība, kurš ar kuru precēsies, bet gan cilvēkmīlestība kā izdzīvošanas koncepts,” - tā Margo Zālīte.

Dziesmuspēle būs 1975. gada muzikāli dramatiskā varianta precīzs atskaņojums. Interesanti, ka leģendārajā Latvijas Radio veidotajā raidlugā, kas atrodama LR arhīvos, nav ieskaņotas visas dziesmuspēlē iekļautās dziesmas. Ventspils uzvedumā skan absolūti visas, kas tolaik iecerētas.