Jauniešu korim "Balsis" šī vasara bijusi notikumiem bagāta. Nule atgriezušies no Āzijas, dziedātāji jau gatavojas tradicionālajai koncertsērijai "Daugavas balsis".

"Āzijā viesojāmies jau otrreiz - pirms tam bijām Makao, un atšķirība ir katrā vietā - gan kormūzikas izpratnes un kora kultūras, gan ikdienas un sadzīves ziņā," stāsta "Balsu" diriģents Ints Teterovskis. "Šoreiz viesojāmies Pekinā - tur risinājās 13. starptautiskais koru festivāls, kurā piedalījās vairāk nekā 200 koru. Organizēšana bija augstā līmenī. Koncertzāles gan nebija tās pašas labākās, arī kormūzikas uztvere nav tik ļoti attīstījusies - skatītāji nāk iekšā, ārā, tas bija mazliet dīvaini.

Pēc tam devāmies uz Taivānu, Taipeju, kur ir fantastiska koncertzāle, un auditorija mūziku uzņem ar dziļu izpratni, labi orientējas Rietumu un baltiešu kormūzikā - nebija neviena kora, kurš nedziedātu kādu no latviešu autoru darbiem!

Bija piedzīvojumiem bagāts ceļojums," stāsta Ints un atklāj ceļojuma nianses. Lielākā koncertzāle Ķīnā, Pekinā, kur "Balsis" dziedājušas, bijis vairāk nekā 1000 sēdvietu, bet Taipejas Nacionālajā koncertzālē ar fantastisku akustiku - ap 2000 sēdvietu.

"Man pašai, piemēram, braucieni ir tikai kā viena no niansēm, kas motivē darboties, jo arī pārējais ir ļoti svarīgs," piebilst "Balsu" dziedātāja Anete Šķēle. "Divu nedēļu laikā ļoti iedvesmojāmies, joprojām dzīvojam tur gūtajās sajūtās un iespaidos. Šoreiz laimējās dzirdēt arī citu mākslinieku koncertus, kas bija lielisks pluss. Šādi braucieni rada kopības sajūtu un kolektīvu ļoti saliedē."

Sarunas gaitā Ints un Anete atklāj savas pārdomas par pārējo koru līmeni. "Redzams, ka ir dažādas pieejas un darba maniere, cita dziedāšanas kultūra - cits vairāk strādā uz vizuālo sinhronitāti," novērojumos dalās Anete. "Īpaši jau Taipejā, kur koncertzāle akustiski ļoti ērta. Tā ir labākā, kur līdz šim esmu bijis.

Taipejā vēl joprojām atceras kora Ave Sol un Imanta Kokara leģendāro vizīti 1993. gadā - pateicoties viņiem, tur vispār tā koru kultūra attīstījusies, vēl joprojām tur ir kori, kas strādā Ave Sol tradīcijās. Šai ziņā ne vienmēr apzināmies, kādu ieguldījumu mūsu talanti pasaulei devuši kultūras attīstībā...

Un pirms gada tur bija "Kamēr..." - arī tas bija pozitīvas signāls," - tā Ints Teterovskis un atzīmē, ka kopumā Āzijā snieguši deviņus koncertus ar atšķirīgām programmām. "Ārvalstu braucienos vienmēr cenšos rādīt mūsu koru kultūru, arī baltiešus, protams, arī kaut ko no klasikas. Šoreiz bijām aizveduši Brāmsu. Un, protams, latviešu tautas dziesmu apdares, kas mūsu mūzikā ir fenomenālas!"

Bet nu aktuāls Daugavas brauciens. "Koncertu šo gadu laikā bijis daudz, un tā ideja ir tikt līdz jūrai. Sākām no Baltkrievijas robežas, kur Daugava sākas, un šo gadu laikā esam snieguši jau 40 koncertus. Cenšamies darīt tā, lai klausītājiem ir vēlme braukt līdzi.

Citreiz ir tā, ka vienus un tos pašus klausītājus redzi jau piektajā koncertā, jo izrādās, ka viņi mums sekojuši...

Un tad parādās absolūtā mājas sajūta," neslēpj "Balsu" vadītājs Ints Teterovskis un silti tencina pašvaldības par lielo atbalstu. "Vienmēr paužam vēlmi dziedāt vietās, kur koncerti parasti netiek rīkoti vai rīkoti kaut kad sen, bet šobrīd vairs nē. Tātad izvēlamies dziedāt nevis ierastajās koncertvietās, bet piedāvājam klausītājiem ieraudzīt to, ko viņi līdz tam nav pamanījuši."

Anete Šķēle plostu braucienā dosies trešo vai ceturto reizi. Vai tā ir atpūta vai tomēr - darbs?

"Laba "atpūta" - desmit koncerti četrās dienās," pasmaida Ints.

Bet Anete neslēpj: "Tās dienas dzīvojam savā pasaulītē, reizēm pārņem sajūta, ka neesi Latvijā - teiksim, dziedam dievnamos, kuros ne reizi neesam bijuši. Sirreāla sajūta!"

Vaicāti, vai īstā jautrība gadījumā nesākas tad, kad nodziedāts pēdējais koncerts, Ints un Anete atbild noraidoši: "Īstā jautrība ir no paša sākuma, kad uzsākam braucienu. Katrs no tiem ir citādāks. Bijis tā, ka lietus un vētra, bijis tā, ka sauļojamies."

"Atpakaļceļā, sēžot vilcienā, redzu: visiem sejā - pārgurums, bet acīs - svētlaime," ar gandarījumu balsī saka Ints.

5. un 6. septembrī "Balsis" savās rindās uzņems jaunos dziedātājus. "Jūtu, ka jaunieši aizvien mazāk korī ir noturīgi - iespējas arvien pamēģināt ko jaunu ir pārāk vilinošas. Bet mana pārliecība ir tāda: ja korī neesi dziedājis gadus četrus, tu korī neesi nemaz dziedājis... Jo tikai ceturtajā gadā vari sākt baudīt sava darba augļus un sniegt ko vērtīgu arī citiem."

Šī sezona "Balsu" darbībā būs jau trīsdesmitā. "Pats "Balsīs" esmu, šķiet, jau divdesmito sezonu. 1987. gadā kori dibināja Kaspars Putniņš un Māris Kupčs. Krīzes brīdī to izglāba Agita Ikauniece, kura uzaicināja te arī mani, un nu jau esmu palicis tikai es. Ik pa pieciem gadiem rīkojam lielās jubilejas.

20. jubilejā vienā dienā - 24 stundu laikā - sarīkojām 20 koncertus, un ne jau šādus tādus. Visi bija pilni!

Uz 25. jubileju dziedājām hitu izlasi, bet šogad esam vēl jubilejas risinājuma meklējumos."

Protams, būs koncerti arī Ziemassvētkos, bet nākamgad koris plāno piedalīties konkursā Slovēnijā un vēl arī citos konkursos.

"Balsis" - tā ir cita dzīve, tas nav tikai koris. Jautājums, cik ļoti tu tam ļaujies. Ja gribi radīt un ja patīk, tad nešķiet daudz. Bet jārēķinās, ka koris vienmēr būs pirmajā vietā un pārējais tikai pēc tam. Tiem, kuri nāks uz uzņemšanu, jābūt sajūtai, ka "Balsis" - tas ir kas vairāk par koncertiem," rezumē Anete.