Pirmo reizi vēsturē džeza foruma “jazzahead!” fokusā būs Baltijas valstis

Sestdienas vakarā noslēdzās 20. pasaules lielākais džeza forums “jazzahead!” un svinīgā ceremonijā tika paziņots, ka nākamajā gadā pasaules lielākā džeza foruma fokusā būs Baltijas valstis. Pēdējos gados par veiksmīgāko atzīts formāts veidot vienotu Baltijas stendu un platformu, lai plašo pasauli uzrunātu ar vienotu Baltijas vēstījumu. Tāpēc pēc gada Latvijas, Lietuvas un Igaunijas džezam tiks pievērsta pasaules uzmanība, sniedzot iespēju prezentēt labākos reģiona māksliniekus, ierakstus, vēsturi, aktualitātes un daudz ko citu. 

 Mūziķi, menedžeri, koncertvietu un festivālu pārstāvji, žurnālisti, fotogrāfi, asistenti, institūciju un vēstniecību pārstāvji ir ļoti saviļņoti, jo pēc gada tieši Baltijas valstis visiem būs acu priekšā, būs industrijas, mediju un citu mūziķu uzmanība, būs iespēja stāstīt un rādīt to, kas mums ir.

Ko nozīmē šis partnera statuss un kāpēc 2027. gadam “jazzahead!” izvēlējās tieši Baltijas reģionu – to vaicājām LMIC džeza ekspertei Aleksandrai Linei, "Music Estonia" direktorei Avei Sofijai Demelemesterei, Lietuvas Džeza savienības prezidentam Dmitrijam Golovanovam, “jazzahead!” direktorei Sibillei Korničkai un Latvijas vēstniecei Vācijā Aldai Vanagai.

Aleksandra Line - iespēja piesaistīt pasaules uzmanību

"Mēs visu laiku stāvam blakus tādiem džeza gigantiem kā lielās Eiropas valstis, citas valstis, arī aizokeāna reģions. Kaut vai viena pati Ņujorka ir tik daudz reižu lielāka par Latviju vai Baltijas valstīm kopumā.

Šī ir iespēja tikt pamanītiem un saules gaismā izcelt visu, kas mums džezā ir – lieliskos mūziķus un viņu ierakstus, džeza mūzikas izglītību, ar ko mēs tiešām lepojamies. Baltijas valstīs mums ir džeza izdevniecības, mediji, raidījumi, nošu izdošana un daudz kas cits.

Tā ir iespēja vienuviet skaļi parādīt Baltijas džeza reputāciju un piesaistīt pasaules uzmanību tai," stāsta Aleksandra Line, džeza projektu vadītāja un Latvijas Mūzikas informācijas centra direktora pienākumu izpildītāja

Ave Sofija Demelemestere: Mums vienmēr jābūt ļoti aktīviem, veidojot reģionālo sadarbību

"Music Estonia" direktore Ave Sofija Demelemestere: Esmu ļoti priecīga, esam strādājuši jau ilgi. Bijām te pirms vairāk nekā desmit gadiem, tikai ar Igaunijas stūrīti, sākot to visu attīstīt. Tas prasa daudz laika, daudz pūļu, un tas prasa lieliskus cilvēkus. Centieni, kurus sākām apmēram pirms trim, četriem gadiem, Baltijas reģionam apvienojoties un virzoties uz šo fokusu, ir lieliska sadarbība un tiešām liels ieguvums, kas ir veidots daudzu gadu laikā. Esmu patiesi laimīga. Manuprāt, vēl viens spēcīgs arguments, kāpēc mums tas viss ir svarīgi, kāpēc mums būtu jāiegulda šajā pasākumā, un jāizmanto šī iespēja, ir pašreizējais pasaules stāvoklis.

Reģionālā sadarbība ir svarīga, un Igaunija ir pa vidu - mēs vienmēr strādājam gan ar Ziemeļvalstīm, gan ar Baltiju.

Tas ir ļoti loģiski. Pirms pāris dienām šeit tikāmies arī ar Zviedrijas vēstnieku, jo Zviedrija šobrīd ir fokusa valsts, un nākamgad veidosim skaistu turpinājumu. Arī runājot ar vēstnieku, visas šīs idejas par NB8, tātad Ziemeļvalstu un Baltijas  astoņu valstu sadarbību, šobrīd tiek īpaši izceltas. Domāju, ka mēs varam parādīt savu kopējo spēku, tas ir ļoti svarīgi, jo īpaši šajā laikā. Savā ziņā mēs varam būt kā paraugs, jo citas valstis varētu darīt ko līdzīgu. Pirms diviem gadiem bija sadarbība starp Franciju, Šveici un Spāniju. Mēs to jau redzējām.

Reģionālie fokusi nav ļoti bieži, bet arvien vairāk mums jādomā par mūsu mūzikas industrijas ilgtspēju kopumā. Tāpēc priecājos, ka mēs to darām tieši ar džezu.

Vai redzat šo desmit gadu darbu arī kā simbolu mūsu džeza attīstībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā?

Noteikti, jā. Pirms septiņiem gadiem biju Jazz Estonia vadītāja. Un es atceros, ka Jazz Estonia jau vairākus gadus bija darījusi šo attīstības darbu, pulcējusi biedrus un radījusi iespējas viņiem Igaunijā. Veidojot koncertvietu tīklu un īpašu sadarbību, organizējot studentu festivālu. Pateicoties šīm atbalsta struktūrām mēs joprojām esam šeit, un tagad pārstāvu eksporta biroju. Manuprāt mēs arvien vairāk varam piedāvāt saviem mūziķiem labas iespējas arī mūsu reģionā.

Visvairāk redzu reģionālās sadarbības izmaiņas pēdējo, teiksim, sešu gadu laikā. Un, protams, arī džeza pasaule attīstās un meklē jaunas sadarbības formas.

Igaunijā tas vienmēr ir bijis diezgan spēcīgi. Mēs redzam, ka ir daudz spēcīgu mūziķu visā pasaulē. Mums ir patiešām lieliski vārdi, un es ceru, ka viņi jūtas atbalstīti. Arī šeit – kad šogad bija Zviedrijas fokuss, mēs redzējām divus ļoti spēcīgus igauņu augstākā līmeņa mūziķus šajos sastāvos. Mēs izmantojām šo iespēju un centāmies runāt arī par viņiem. Jo, jā, Britta Virvesa, Tūlikki Bartosika – mums ir lieliski vārdi. Kirke Karja šeit ir uzstājusies vairākas reizes. Ir ļoti svarīgi parādīt to labo, kas mums ir.

Runājot par attīstību, mums ir Jazzkaar, kas pastāv jau 37 gadus. Paveikts ir patiešām liels darbs. Un Annes Ermas vadībā šī džeza pulcēšanās mūs ir padarījusi ļoti spēcīgus. Bet tas nenozīmē, ka var apstāties –

mums jābūt ļoti aktīviem, veidojot reģionālo sadarbību. Es domāju, ka spēcīgs pamats mums jau ir bijis. Un tagad ir laiks paplašināties. Bet mūsu mūziķi ir lieliski, viņi ir ļoti spēcīgi, un es priecājos to redzēt.

Ko Baltija var piedāvāt festivālam Jazzahead un džeza pasaulei?

Arī ilgtspējas aspekts un iespējas ir svarīgas. Mums ir brīnišķīgi klubi, mums ir festivāli, ir organizatori, koncertvietas, kas var iegūt no šīs mūzikas, jo nav eksporta bez importa – arī mūsu struktūrām mājas valstīs jābūt stiprām. Mēs varam radīt vairāk iespēju pasaulē, ne tikai fokusējoties uz vietām, kuras jau zinām, bet arī atklājot jaunas. Interese jau kādu laiku pastāv. Mums jau ir skaisti apmaiņas projekti, bet varam paplašināties un parādīt vairāk, jo citādi mēs atklājam tikai daļu. Ar šādu festivālu mēs varam izcelt vairāk un pievērst uzmanību mūsu valstīm gan individuāli, gan kā reģionam.

Mums ir daudz ko piedāvāt – lieliski darītāji un lieliski mūziķi, kā arī ilgtspējīgs veids, kā sadarboties starp valstīm.

Tagad, kad šī lieliskā vēsts ir paziņota, jūtat, ka tas ir liels panākums Igaunijas un Baltijas džeza kontekstā?

Jā, tas ir liels panākums. Es ceru, ka mūsu valstis to novērtē, un, protams, tas prasa atbalstu un investīcijas. Ir svarīgi pamanīt brīdi, kad  valstīm vai reģioniem tas ir nepieciešams. Ne vienmēr vajag fokusu katru gadu, bet šis ir ļoti labs laiks. Mēs esam sasnieguši tirgus briedumu un gatavību, arī sadarbības gatavību. Tāpēc tas ir liels ieguvums tieši šajā laikā.

Vēl viens ieguvums būs, ja mēs gan individuāli, gan kopā sapratīsim, kur doties tālāk un kāda būs turpmākā stratēģija.

Mēs jau esam piesaistījuši uzmanību dažādiem festivāliem, kas vēlas sadarboties un izvēlēties šīs valstis kā fokusa valstis. Mēs runājam ar Spāniju, ar Dienvidkoreju. Tāpēc šie mazie panākumi ir svinēšanas vērti. Bet jā, mēs tikai sākam darbu pie šī fokusa. Tas ir liels panākums, un es ceru, ka visas mūsu valstis patiešām redzēs tā vērtību, jo īpaši šajā laikā kultūras un mūzikas nozīme ir milzīga. Tā ir liela vērtība.

Lietuvas Džeza savienības prezidents Dmitrijs Golovanovs: Mums vienkārši vajag vairāk iespēju

Ko domājat par šo lielo notikumu, lūkojoties no Lietuvas skatpunkta?

Esam ļoti, ļoti priecīgi. Tas ir vēsturisks brīdis Baltijas valstīm un arī Lietuvai. Ceļš uz to bija garš, un es ceru – pelnīts. Tas arī rada daudz jautājumu par Baltijas un Lietuvas džeza nākotni Eiropas tirgū, jo šobrīd mēs joprojām esam diezgan mazi. Mēs joprojām esam salīdzinoši maz finansēti tik lielam notikumam. Tas rada jautājumus mūsu valdībām un arī mums pašiem – kāds ir nākamais solis? Kā attīstīties? Kā noturēt šo veiksmi savās rokās?

Kā to panākt?

Mēs pie tā strādājām daudzus, daudzus gadus, īpaši pēdējos trīs, četrus gadus, kad Lietuvas, Latvijas un Igaunijas delegācijas apvienojās. Tas bija acīmredzams solis uz priekšu. Es nevaru paredzēt nākotni, bet

mēs vienmēr esam improvizējuši, lai ko sasniegtu ar mazākiem naudas līdzekļiem, ar mazāku komandu, ar ierobežotiem resursiem. Un tomēr mēs to izdarījām.

Mēs turpināsim improvizēt, meklēt veidus, kā to īstenot arī nākotnē, kā saglabāt fokusu uz Baltijas valstīm arī bez milzīgiem pasākumiem.

Kā redzat Baltijas reģiona potenciālu tik lielā notikumā kā "Jazzahead"?

Es to redzu divējādi. Viena puse ir pozitīvā, otra – negatīvā. Negatīvā puse ir tāda: ja pasaule un džeza tirgus kļūs ļoti komerciāls, mums būs maz iespēju, jo mēs ģeogrāfiski esam Eiropas perifērijā. Mēs esam mazas valstis ar ierobežotu finansējumu, un tas nav mums labvēlīgs scenārijs. Tas prasīs daudz pūļu un radošuma, lai izdzīvotu.

Pozitīvais ir, ka tirgus un tā attīstības virziens var mainīties – nevis uz komerciālo, bet uz muzikālo pusi. Tas ir iespējams. Šādā gadījumā

Baltijai ir lieliska iespēja, jo Eiropai un pasaulei mēs esam jauns tirgus. Mēs esam kaut kas jauns, neesam bijuši Centrāleiropas redzeslokā.

Baltijas mūziķi agrāk nav daudz neceļojuši pa Eiropu un nespēlēja daudzos festivālos, bet viņiem ir daudz informācijas, no Eiropas saņēmuši iedvesmu un izglītību, tāpēc viņu profesionālais līmenis ir ļoti augsts. Turklāt viņi ir ļoti radoši, jo vienmēr bijis nepieciešams rast veidus, kā pārvarēt šķēršļus. Domāju, ka  mūzikas pasaulei vajadzētu pamanīt šo radošumu. Es ticu, ka šis pozitīvais scenārijs var piepildīties.

Kā redzat šīs trīs valstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju – kā vienu Baltijas reģionu?
Mēs virzāmies kopā, bet katrai valstij joprojām ir sava balss.

Noteikti katrai valstij ir sava balss – vēstures un pieredzes dēļ. Pat šie daži simti kilometru starp valstīm rada atšķirības. Igauņi ir tuvāk Skandināvijai, lietuvieši – tuvāk Centrāleiropai un Polijai. Arī padomju okupācijas laikā mūsu vēsture veidojās atšķirīga. Tas padara katru mūsu valsti unikālu.

Tomēr mani priecē tas, ka redzu arvien vairāk sadarbības starp valstīm un mūziķiem – vairāk turneju, kad igauņi, latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalsītm. Tas nozīmē, ka tirgi saplūst, un šis tam ir ļoti piemērots laiks.

Katrai valstij ir sava seja, bet mēs strādājam kopā. Varbūt pēc 20, 30 vai 50 gadiem atšķirības būs mazākas, bet šobrīd ir ļoti labs brīdis Baltijas džezam attīstīties un nostiprināties,  izmantojot trīs valstu kopīgo spēku, vienlaikus saglabājot individualitāti.

Vai citām Eiropas un pasaules valstīm mūsu reģions joprojām šķiet neiepazīts?

Noteikti. Mēs esam jauni savā domāšanā. Vēsturiskie šķēršļi mūs ir virzījuši pa citiem ceļiem nekā Rietumeiropu – Vāciju, Franciju, Spāniju, Lielbritāniju vai Skandināviju. Mūsu attīstība ir bijusi visai unikāla. To redzu, ceļojot un klausoties mūziku kā džeza kluba programmu veidotājs. Tas ir svaigs skatījums, un mēs spējam to piedāvāt pasaulei. Mums vienkārši vajag vairāk iespēju. Es ceru, ka Baltija jazzhhead! fokusā būs pirmais solis, lai to parādītu Eiropai un pasaulei.

“jazzahead!” direktore Sibille Kornička: Būsim priecīgi parādīt Baltijas valstu apbrīnojamo džeza ainavu

Kā tiek izvēlēts reģions vai valstis, kas nokļūst “Jazzahead” uzmanības centrā?

Pirmkārt, tā ir mākslinieciska izvēle. Un ar mūsu partnervalstīm vai partnerreģioniem mēs paliekam Eiropā. Eiropa mums nav politiskā Eiropa, bet gan ģeogrāfiskā Eiropa. Dažreiz tas ir saistīts arī ar konkrēto brīdi.

Runājot par Baltijas valstīm, mēs domājam, ka tieši tagad ir labākais brīdis patiešām pievērst tām uzmanību. Un palīdzēt cilvēkiem saprast, kas notiek šajās valstīs.

Jo mēs bieži sakām, un, manuprāt, tas ir diezgan naivi, mēs sakām – Baltija. Jā, tas ir reģions, bet tās ir arī ļoti atšķirīgas valstis. Tāpēc būsim priecīgi nākamgad parādīt šo daudzveidību un šo valstu apbrīnojamo džeza ainavu.

Vai Baltijas reģions pārējai Eiropai un pasaulei joprojām šķiet, kas jauns un svaigs?

Jā, ir. Tas ir viens no, iespējams, vismazāk pazīstamajiem reģioniem. Žēl, ka tā! Tāpēc mēs vēlētos pārsteigt cilvēkus. 

Baltija ir jauks reģions, cilvēki tur dodas atvaļinājumā un, atgriežoties, ir ļoti pārsteigti. Bet muzikālajā ziņā tas joprojām sniedz daudz iespēju pārsteigumu.

Kāds šobrīd ir jūsu iespaids par mūsu reģionu?

Tikko biju kopā ar trim pārstāvjiem no šī reģiona, daudz ko iemācījos un nodomāju -  man arī pašai jāatzīst, ka esmu šo reģionu vairāk uztvērusi vienkārši kā Baltiju, nezinot visas šīs atšķirības. Līdz šim esmu bijusi Tallinā un neesmu daudz redzējusi no pārējā reģiona, bet, protams, zinu no daudziem festivālu vadītājiem un daudziem šo valstu pārstāvjiem, arī no kādiem mūzikas piemēriem, ko jau esmu atklājusi, cik tas viss ir interesanti.

Kā jūs formulētu – ko nozīmē šis lielais fokuss uz kādu reģionu vai valsti, ja tas ir “jazzahead!”?

Šīm trim valstīm vajadzētu sadarboties un intensīvāk iesaistīties mākslinieciskajā apmaiņā, jo mums ir sajūta, ka valstis to dara, tomēr šķiet, ka nedara pietiekami.

Tātad šeit viss sākas, un tad, protams, mākslinieki no šīm trim valstīm izveidos labus kontaktu tīklus pārējā Eiropā un ārpus tās. Cerams, tas nebūs vienvirziena process, bet gan apmaiņa, kas nozīmē – abos virzienos.

Kāda ir “jazzahead!” loma pasaules džeza industrijā?

Pasaulē esam pirmajā vietā, un ar to ļoti lepojos. Šogad mums ir dalībnieki no 62 valstīm, tātad no visiem pieciem kontinentiem, un joprojām ir neizmantots potenciāls.  Mēs nepazīstam visus – šī “ģimene” ir lielāka par tiem 3000 cilvēkiem, kas ierodas “jazzahead!”.  Ir daudz cilvēku, īpaši no Baltijas reģiona, kurus mēs vēl nepazīstam.