Pianistei Sanai Villerušai - skaista jubileja. Piecdesmit. No tiem jau divdesmit piecus gadus viņa strādā un dzīvo Vācijā, taču ilgojas pēc Latvijas un cer te drīzumā atgriezties.

"Jau diezgan ilgu laiku abi ar dzīvesbiedru Franci lolojam sapni atgriezties Latvijā - un tieši šis ir brīdis, kad kārtojam jau gluži konkrētas lietas," neslēpj Sana. "Liekam puzli pēc puzles, izsverot, vai tas ir reāli vai nav. Tagad viss atkarīgs no gluži praktiskiem faktoriem, jo no mūsu puses sirds lēmums ir pieņemts, un šobrīd vienkārši jācer, ka izdosies. Kā mēdz teikt - paļaujies, un tam, kam jānotiek, notiksies.

Tas brīdis ir pienācis. Esam sapratuši, ka atrodamies krustcelēs - trešdaļa dzīves pagājusi Latvijā, trešdaļa - Vācijā, un tuvojas nākošā trešdaļa. Aktīvā trešdaļa.

Mana vēlme - lai varam to atkal pavadīt sev tuvo enerģijās."

Sanas tētis ir čellists Māris Villerušs, kuru 18. maijā pieminējām dzimšanas dienā. Sanas māmiņa - pianiste Inta Villeruša. Runājot par vecāku lomu, Sana neslēpj: "Kas man ir tuvs, tas nācis no viņiem - šajā ziņā vecāku mākslas pasaule bija tik nozīmīga un būtiska, ka nevarēju no tās neietekmēties…"

Bet sarunas gaitā pieskaroties svarīgākajiem notikumiem un arī mīļajiem komponistiem, pianiste saka tā. "Šopēns jaunībā man šķita ļoti romantisks, tāds sapņotājs, ilgu pilns un kaut kas netverams - tas bija ļoti tuvu manai būtībai. Jā, viņš man ir īpašā plauktiņā."

 

Runājot par svarīgāko pedagoģijā un tikšanos ar klausītājiem, jubilāre atzīst: "Ja ar savu uzstāšanos esmu spējusi aizkustināt klausītāju sirdis, varu uzskatīt, ka skaņdarba priekšnesums ir izdevies."

Vizītkarte

Sana Villeruša dzimusi Rīgā mūziķu Intas un Māra Villerušu ģimenē, un pirmie soļi mūzikā, protams, tika sperti vecāku darbības aurā, jo mājā nemitīgi skanēja mūzika, kur gan duetā, gan kopā ar daudziem citiem mūziķiem mēģināja un koncertiem gatavojās tētis un mamma.

Sanas īpašā muzikalitāte ātri nesa dāsnus augļus, un viņas biogrāfiju sāka rotāt konkursu lauri. No tiem zīmīgākie plūkti Jāzepa Vītola Starptautiskā pianistu konkursā 1989. gadā; pēc tam saņemta balva un, kas īpaši svarīgi, iegūtas žūrijas un arī publikas simpātijas Starptautiskajā Friderika Šopēna konkursā Ķelnē, pēc tam Varšavā, un speciālā balva ar poļu meistara vārdu saistītajā Eiropas pianistu konkursā Darmštatē.

Vēlāk nostiprināt profesionālās iemaņas Sanai palīdzējušas mācības Halinas Černi-Stefaņskas, Vladimira Kraiņeva un vēl citu pianisma prominenču meistarklasēs, bet mūzikas izpratni ietekmējusi viņas mīļo komponistu - Mocarta, Brāmsa, Šūberta, Šūmaņa un Šopēna daiļrade.

Latvijā Sanu Villerušu pazīstam no ierakstiem Latvijas Radio - gan kā solisti, gan kamermūzikas partneri, kā arī no koncertiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās, muzicējot kopā ar tēti Māri Villerušu, vēl citiem Latvijas māksliniekiem, taču visvairāk - klavieru duetā kopā ar savu dzīvesbiedru Franci Gaiļus. Duets tika dibināts 2004. gadā un pēc trīs gadiem - Starptautiskajā Edvarda Grīga konkursā Oslo - ar speciālu atzinību tika novērtēts Franča Šūberta un Johannesa Brāmsa darbu interpretācijā, arī starptautiskajā konkursā Valbergā, Francijā, duets plūca laurus. Abi mūziķi ir uzstājušies koncertos un festivālos Eiropā un Amerikā.

Beidzamos desmit gadus Sana gan kā koncertpianiste, gan pedagoģe strādā Hamburgā, bet līdz tam darbojusies Vircburgā, kur bijusi Maksimiliana Universitātes klavieru klases docente un bieži koncertējusi dažādās Vācijas pilsētās. Uz Vāciju viņu 1992. gadā aizvedusi vēlme studēt Hannoveras Mūzikas un teātra augstskolā, lai papildinātos pēc mācībām profesora Arņa Zandmaņa klasē mūsu Mūzikas akadēmijā.