"Sākumā man šķita, ka spēlēju tikai puikas un vecas sievietes… Bet kā visām meitenēm man taču gribējās, lai es būtu skaista - nu, kā jau operā, kur tās princešu kleitas… Bez Ansīša uz operstudijas "Figaro" skatuves uzkāpu arī Debisī "Pazudušajā dēlā", kur biju vecā māte… Bet vienalga - tas bija skaisti," smejas Latvijas Nacionālās operas soliste Aira Rūrāne, kuru šodien sirsnīgi sveicam skaistā jubilejā.

Pie princeses kleitas viņa tikusi, atveidojot Klarīnas lomu vēl operstudijā "Figaro", bet "visprincesīgākā" kleita bija viņas Eiridīkei jau Baltajā namā. "Visi teica - tev kāzās arī vajadzētu tādu. Taču rezultātā uz kāzām tomēr uzšuvu vienkāršu tērpu, jo nospriedu - ak, gan jau uz skatuves vēl izvalkāšos dažnedažādas," jautri stāsta dziedātāja.

Pirmo reizi publika viņu pamanīja JVLMA operstudijas "Figaro" izrādēs, jo īpaši spilgts tēls Airai padevās Ansītis izrādē "Ansītis un Grietiņa". "Jā, tas bija starta punkts, un tur es pati sevi ieraudzīju - mums bija visbrīnišķīgākais režisors Arnolds Liniņš, kurš spēja no viena tik stīva, intraverta un nepārliecināta cilvēka, kāda toreiz biju, dabūt ārā kādu krāšņu tēlu. Apbrīnoju viņa pacietību! Izrādās, esmu atraktīva, varoša, plastiska..."

Bet kā Aira jūtas šobrīd, kad atveidotas daudzas skaistas un atšķirīgas lomas?

"Dziedātājs jau nekad nejūtas gatavs vai pilnbriedā - sak', nu tikai jāvāc raža, nav nekas vairs jākopj. Savulaik mana skolotāja Regīna Frinberga teica - tagad es zinu, kā vajadzētu dziedāt! Viņai tobrīd bija sešdesmit. Tā ka laiciņš vēl man ir!"

Aira neslēpj - savulaik pat nav iedomājusies, ka dziedāšana varētu kļūt viņas profesija, turklāt vēl uz operas skatuves. "Nekad! Kuldīgas Mūzikas skolas skolotāja Rozīte bija tā, kura mani paņēma aiz rokas un aizveda uz Mūzikas akadēmiju - lai mani noklausās un pasaka, vai varu to turpināt."

Nākošā mīļā skolotāja Airai bija Laila Grietēna. "Kā jau no laukiem, būdama ar lielu balsi, aurēju riktīgi - kā jau mežā, un tieši viņa bija tā, kas mani ievirzīja smalkākā gultnē. Un tad, protams, Regīna Frinberga - kā otrā mamma... Bieži no sava skapja deva koncerttērpus, uz atbildīgiem koncertiem arī grimēja. Es vēl tagad nemāku grimēties - paļaujos uz Operas grimētājām!

Tad vienu laiku man bija svarīgas smaržas, šķita - ja nebūšu smaržojusies, slikti nodziedāšu.

Bet izskata - grima, frizūru un tērpu ziņā - paļaujos uz speciālistiem. Nevaru iedomāties situāciju, ja kāds citas profesijas pārstāvis man stāstītu, kā īsti vajag dziedāt..."

Vēl sarunā par izrādēm, skatuves un aizskatuves dzīvi, par to, kas patīk Airas balsij, kas palīdz muzicēt un kas nē, kāda loma ir kamermūzikai un pedagoģijai...