"Atsperes" Rīta intervijā jaunā mācību gada sākumā tiekamies ar JVLMA rektoru Guntaru Prāni un jaunas koncertsezonas sākumā - ar JVLMA simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju Andri Vecumnieku.

Guntaram Prānim jaunajā amatā aizritējis mēnesis. "Šobrīd lielā mērā izbaudu studenta privilēģiju - proti, izbaudu, kā tas ir - daudz ko mācīties no jauna. Nepārspīlējot var teikt, ka strādājam simt dažādos virzienos, kuros nepieciešams iet un mācīties. Šis ir iepazīšanās, iesildīšanās laiks. Pārnestā nozīmē jau tas krēsls nav tik jauns - tradīcijas ir labas, dziļas, daudzas lietas jāturpina, tajā pašā laikā - šobrīd esam situācijā, kad jūtīgi jāreaģē uz jaunumiem, tāpēc ir lietas, kas uz priekšu jāvirza atšķirīgi," atklāj Guntars Prānis.

Andris Vecumnieks: "Orķestrim attīstības ceļi ir vairāk vai mazāk optimāli.

Taču ir cits jautājums - ir ļoti daudz specialitāšu, kurās izjūtam katastrofālu krīzi. Pirmkārt, tās ir obojas, kuru skaitliski ir ļoti maz, tāpat ir ar fagotiem, arī ar klarnetēm, tāpat altu nav daudz.

Jāņem vērā, ka visa pasaule ir atvērta, un katrs students var braukt uz visdažādākajām meistarklasēm. Aizbrauc labākie un spējīgākie, kuri visus gadus vidusskolā skolojušies par valsts līdzekļiem un tikai retais atgriežas. Protams, varam būt laimīgi, ka pasaulē Latvijas mūziķu pārstāvniecība ir tik ļoti liela, bet jāaizdomājas arī, vai šajā situācijā mazliet neesam zaudētāji."

Kā risināt šo problēmu? Guntars Prānis spriež, ka visupirms jāapzinās, kuras ir mūsu stiprās puses: “Par to, ka Latvjā dzimst ļoti daudz spilgtu talantu, mums jābūt priecīgiem un lepniem. Kā varētu risināt šo situāciju? Šobrīd valda ļoti spēcīga internacionalizācija, daudz aktīvāk varam būt atvērti ārzemju studentiem un daudzas mūsu sadraudzības augstskolas jau to dara.

Bez pārspīlējuma jāsaprot, kas ir Latvijas Nokia - tā ir kordiriģēšanas skola, Dziesmu svētki – jau šobrīd par studijām Latvijā lielu interesi izrāda studenti no Āzijas; mums ir pilna laika studente no Japānas, kura pati mūs atradusi un izvēlējusies studēt šeit.

Orķestris ir komplekss organisms, tur nevar būt ātru risnājumu. Taču problēmu var risināt ar ERASMUS apmaiņas studentu, gan citu ārvalstu studentu uzņemšanu. Robežas ir vaļā. Ja no mums brauc projām, jāskatās, kas tad ir tās spēcīgākās puses, ar ko varam būt pievilcīgi ārzemniekiem.”

Jau 1. oktobrī kopā ar JVLMA orķestri sezonas atklāšanas koncertā solists būs ERASMUS students no Spānijas. “Pirmo reizi eifonijs ar orķestri skanēs JVLMA sienās, un fakts, ka ERASMUS apmaiņas programmas students uzreiz tiek pie iespējas spēlēt ar orķestri – tā arī ir laba zīme, lai ārvalstu studenti būtu ieinteresēti braukt pie mums. Zēns ir ļoti tehnisks, šobrīd satraucies, bet skaņdarbs ir tipiska mūzika pūtēju soloinstrumentam ar domu par pūtēju orķestri,” uzskata Andris Vecumnieks.

Pēc Guntara Prāņa iniciatīvas nesen notika viņa tikšanās ar citiem kultūras un mākslas augstkolu rektoriem un prorektoriem. “Ir gandarījums, ka varējām stikties – tā bija mana iniciatīva, jo esmu pārliecināts, ka nākotnē mēs ļoti daudz ko varētu darīt kopā, un Latvijas radošajiem jaunajiem cilvēkiem vajadzīgs vēl lielāks iedvesmojums, atbalsts darboties un apzināties, ka robežu faktiski šodien nav. Pārrunājām studiju programmas iespējas, arī simtgades projektus, kurus varētu īstenot – uzrunājot nevis ar kvantitāti, bet ar kaut ko ļoti spilgtu, netradicionālu, nebijušu.”

Kas ir jaunais, kas jau septembrī ieviests? “Ļoti rūpīgi izvērtējam studiju saturu, tā organizāciju, un šai sakarībā ir ļoti daudz jaunu ideju, kuras nevar realizēt vienas nedēļas laikā. Ir pastiprināta vēlme saņemt atgriezenisku saiti no pašiem studentiem. Viņi ir mūsu mērķauditorija, klients, kuram jāpedāvā tas, kas viņam visvairāk nepieciešams. Maksimāli vēlos iet projām no situācijas, kad kaut kas tiek darīts obligāta ķeksīša dēļ. Galvenais, lai students pats varētu aktīvi iesaistīties studiju procesa uzbūvē.

Galvenie principi - pastiprināta specialitāte, uz ko liekam lielāku akcentu, un studējošo līdatbildība. To vēlētos panākt līdz 2019. gadam.

Arī dalījums teorētiķos un praktiķos jāpārskata – manuprāt, orķestra instrumentu studentiem būtu svētīga pieredze dziedāt korī, muzikologiem - piedalīties kordziedāšanā, mūzikas skolotājiem vajag plašāku skatījumu, kas notiek orķestrī, kamermūzikā. Arī mūzikas vēsture – lai tā būtu nevis skrējiens cauri 20 gadsimtiem, bet precīzāks portretējums."