Sestdienas rīta programmā "Atspere" viesojās alta spēles profesore Štutgartes Mūzikas augstskolā un 2013. gadā izveidotā kamerorķestra Urban Camerata diriģente Andra Dārziņa. 11. martā viņa sniedza meistarklasi Emīla Dārziņa mūzikas skolā, bet sestdienas rītā viesojas "Klasikā", lai pastāstītu par nesen klajā nākušiem Paula Hindemita un Ernsta Bloha mūzikas ierakstiem, kas veikti kopā ar pianisti Laumu Skridi.

Tie ir divi fundamentālus alta repertuāra skaņdarbi - Hindemita Sonāte un Bloha Svīta. Sarunas fokusā - šie opusi, kā arī plašākas sarunas par mūziku vispār un saspēlēšanos ar dažādiem mūziķiem un to, kas vēl veicina ideālu saspēli bez klausīšanās vienam otrā. Runāts tiek arī par to, cik alta mūzika var būt pārsteidzoša un jutekliska, kuros brīžos ar metronomu spēlēt vajag pavisam noteikti, un kuros - pavisam noteikti nē.

Jaunie ieraksti iznākuši digitālā formāti un meklējami straumēšanas vietnēs.

Andra Dārziņa: Man liekas, CD vairs nav šodienas formāts. Es agrāk veicu ierakstu CD formātā, bet daudziem vairs nemaz mājās nav CD atskaņotāja. Šodien visbiežāk ierakstus nodod straumēšanas platformām. Tas laikam tagad ir modernākais veids, tāpēc CD es vairs neizmantoju. Nezinu, cik liela interese ir citās vietnēs, bet Spotify mēnesī mani ir kādi 1000, reizēm 1500 klausītāji. Tā tagad ir mana publika.

Un to ir jauki apzināties, vai ne?

Jā, alts jau nav nekāds instruments, kas var masas iekustināt. Klasiskā mūzika nav arī nekāda popmūzika. Man tas ir pietiekami daudz un pietiekami nozīmīgi, lai liktos, ka ir vērts ierakstīt un strādāt. Man arī patīk veikt ierakstus. Dažreiz lieku arī Youtube, tur vienam ierakstam varbūt vēl vairāk klausītāju rodas… Šis jaunais formāts man der.

Ar Laumu Skridi ierakstījāt Paula Hindemita Pirmo alta sonāti, kas komponēta 1922. gadā, savukārt Ernsta Bloha Svīta altam un klavierēm tapusi 1919. gadā - tātad tas ir aptuveni viens laiks. Vai tā bija apzināta izvēle? Varbūt pieeja ierakstu veidošanai ir tāda, ka jūtat, ka šajā brīdī dzīvē jāspēlē tieši šī mūzika?

Tā ir liela sajūsma par šiem darbiem. Hindemita sonāti mēs arī agrāk ar Laumu esam spēlējušas, piemēram, koncertā Latvijas Radio 1. studijā tiešraidē. Abi darbi ir ļoti virtuozi klavierēm. Tas man arī likās ļoti svarīgi, sadarbojoties ar Laumu. Es biju spēlējusi Bloha mazo svītu, bet nebiju spēlējusi šito lielo, un mēs abas ļoti sajūsminājāmies par šo darbu. Tā man nāk arī kā dāvana, jo es to nebiju spēlējusi. Svīta ir gara, to sarežģīti pielāgot kādam mazākam koncertam - tā ir 35 min ilga. Man tā tiešām ir kā dāvana atkal atgriezties pie šī darba, kas ir ļoti interesants. Blohs ir teicis, ka viņš vēlējies Tālos Austrumus mazliet tur rādīt, džungļus un grotesku, tas ur tik krāšņs! Es vienkārši ļoti kaifoju par to darbu.