Nenozīmīga piezīme dienasgrāmatā aizsāk emocionāliem pārdzīvojumiem bagātu nedēļu trīspadsmit gadus vecā skolnieka Raimonda dzīvē.

Sīki meli rada arvien lielākus, nepatikšanu kamols aug augumā, līdz beidzot nonāk pat policijas redzeslokā. Vienlaikus tas ir arī Raimonda ceļš uz saprašanos ar māti – atpakaļ harmonijā, kuru grauj mātes mūžīgā aizņemtība. Raimonda mamma dēlu audzina viena, lai uzturētu ģimeni, ir daudz jāstrādā, ir jātiek galā ar pusaudžu zēna nedarbiem, un visam pa vidu vēl jāatrod laiks sev. Un aktrise Vita Vārpiņa atzīst, ka viņai šī loma bijusi ļoti atbilstoša: "Tas nav ļoti tālu no tā, kāda esmu pati savā dzīvē - arī man ir mazi bērni, esmu ļoti aizņemta, savā ziņā - karjeras sieviete, kura spiesta pelnīt naudu un laika bērniem ir tik, cik ir. Domāju, ka šī filma ir tāds kā pagrieziena punkts, jo pēc "Mammu, es tevi mīlu" sekoja arī vairākas citas jauno režisoru filmas ar līdzīgu tematiku - piemēram, "Modris" un "Es esmu šeit", un arī tās guva lielu starptautisku atzinību.

Taču filma "Mammu, es tevi mīlu" bija pirmā bezdelīga, kas ļāva noticēt, ka Latvijā atkal ir labs kino, ka mums ir jauna kinoveidotāju paaudze un esam interesanti arī pasaulē.

Kad tikko ar Jāni Nordu sākām runāt par filmu, scenārijs bija tapšanas procesā. Domāju, ka zināmā mērā ietekmēju mammas lomas attīstību, jo Jānis manī ieklausījās, daudz diskutējām. Viņš pats scenāriju rakstīja un turpināja rakstīt. Nekas nebija iekalts akmenī."

Līdz ar Vitu Vārpiņu filmā piedalās aktrise Indra Briķe, Baiba Neja, Matīss Livčāns, Alvis Birkovs un Edgars Samītis, bet trīspadsmitgadīgo Raimondu atveido Kristofers Konovalovs - ikdienā kautrīgs puisis Cēsīm. Uz provēm aizgājis vien joka pēc, bet pēc tam jau viss bijis nopietni, turklāt nopietni bija jāmācās spēlēt arī saksofonu, jo viņa atveidotais varonis mācās mūziku Rīgas 6. vidusskolā...

Tieši šīs skolas un Ziedoņdārza apkaimē filmēts, jo filmu studija "Tanka" kādreiz bijusi tieši šajā rajonā un režisoram iepatikusies  Krāsotāju iela, Avotu iela un Matīsa ielas gals. Arhitektūras ziņā tur ir ļoti skaisti – daudz koka ēku un, protams, arī mājas, kas atstātas novārtā. Tas ir ļoti īpašs un kinematogrāfisks rajons, saka režisors. Jo sevišķi rudenī, kad kokiem pazūd lapas. Šajā pilsētas daļā ir palicis acīmredzams dzīves nospiedums.

"Mammu, es tevi mīlu” ir Jāņa Norda otrā spēlfilma.

"Kad filmai jau bija noapaļojusies montāža un sāku strādāt pie skaņas, pats sev nereti uzdevu jautājumu, kurš gan šo filmu skatīsies. Likās - tā ir vienkārša filma, kurā notiek mikroskopiski, filigrāni attiecību vārsmojumi, kas vairāk ir tāds kā ieskats pulksteņa mehānismā, nevis liels priekšnesums, ko varētu sagaidīt no kino," prāto režisors Jānis Nords.

"Tāpēc arī šķita, ka tā būs pārāk specifiska, lai piesaistītu lielāku skatītāju loku. Līdz ar to filmas panākumi festivālos un labais apmeklējums sniedza ļoti lielu gandarījumu... Tas, kas man likās svarīgi - ka sirdsapziņa ir sarežģīta, emocionāla inteliģence, kuru diemžēl varam iegūt tikai grūtas, sarežģītas pieredzes rezultātā. Filma ir veids, kā uz šo problēmu paskatīties, kā no bezatbildīga bērna kājas var pārkāpt pasaulē, kurā man pašam jāpieņem lēmums."

Neskaitāmos festivālos izrādītā kinolente saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tai skaitā Berlīnes kinofestivāla Starptautiskās žūrijas balvu un Losandželosas filmu festivāla Grand Prix kā labākā spēlfilma. Eiropas Bērnu filmu asociācija filmu atzinusi par Eiropas labāko bērnu filmu 2014. gadā, bet šeit pat Latvijā "Lielais Kristaps" saņemts kategorijā "Gada labākā pilnmetrāžas filma", turklāt Vita Vārpiņa apbalvota kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā". Filmas vērtību skaidro kinokritiķe, Rīgas kinomuzeja vadītāja Zane Balčus: "Tā ir jauna režisora viena no pirmajām filmām, kas parāda autora brīvību darbā ar kino materiālu - būtisks ir gan izvēlētais stāsts, gan varoņi, gan tas, cik viņi organiski jūtas mūsdienīgā pilsētvidē.

Tieši tas, ka šis stāsts ir tik universāls - ka tas var notikt jebkur, ar jebkuru un jebkurā sabiedrībā, kur vien pastāv ģimenes modelis, kur vecāki ir aizņemti un bērni dzīvo savā vaļā - padara šo filmu ļoti saprotamu jebkuram visā pasaulē.

Un tāpēc tai ir panākumi."

"Arī tas, ka Jānis Nords ieguvis izglītību ārzemēs, vērtējams pozitīvi, viņš pats daudz skatās kino, ir labi informēts par kino vēsturi. Kritika jau vilkusi paralēles ar Fransuā Trifo filmu "400 sitieni", kas bija spēcīga debijas filma šim autoram. Nords iet savu ceļu, spēj aprobēt kino vēsturi un iztulkot to pats savā valodā," uzskata Zane Balčus.

Filmas producente Alise Ģelze priecājas, ka jau Berlīnes kinofestivālā pārliecinājusies – filma spēj vienlīdz labi aizraut gan pieaugušos, gan bērnus. Spriedzes momentos zālē valdījis klusums, bet komiskie brīži raisījuši smieklus. Bijis patīkami redzēt, ka filmas tēma ir universāla. Un patiesi, šī ir viena no Latvijas pirmajām jaunāko laiku spēlfilmām, kuru vienlīdz atzinīgi vērtē gan skatītāji, gan kinokritika.

Sākotnēji bijis iecerēts, ka filmas darbība norisināsies 90. gadu Latvijā, taču tas izrādījies teju neiespējami, jo viss ir mainījies līdz nepazīšanai. Kāds tad ir bijis filmēšanas process, stāsta aktrise Vita Vārpiņa: "Jānis Nords ir ļoti īpatnējs, uz iekšu vērsts cilvēks - tāpat kā es. Bet tajā brīdī, kad viņš ir filmēšanas laukumā, viss tiek sakārtots tā, lai aktieriem būtu labi. Taču komunikācija ar viņu nebūt nav viegla, jo viņš nav atvērts, reizēm jānolasa no pusvārda, skatiena, jāsaprot, ko viņš grib vai negrib. Kristofers Konovalovs bija ļoti piemērot lomai, precīzs. Tas, kā Jānis strādāja ar mums līdz filmas tapšanai, ir puse no veiksmes. Mēs daudz darījām, lai savstarpēji pierīvētos."

Pirms "Mammu, es tevi mīlu" skatīšanās nevajag gaidīt Holivudas cienīgu šaudīšanos vai Francijā ražotu drāmu. Ir labi, bet vienkārši un sirsnīgi.