16. aprīlis ir komponista Pētera Vaska dzimšanas dienas datums, tālab "Klasikā" skan mierpilni un silti sveicieni komponistam ar viņa paša sacerētās mūzikas starpniecību.
Latviskās dabas un dzīvesziņas poēzija ir viens no komponista galvenajiem inspirācijas avotiem, ko apliecina arī 1995. gadā tapusī "Pavasara mūzika" jeb Quasi una sonata no cikla "Gadalaiki" klavierēm. Pavasaris mostas lēni, lai beidzot izlauztos pēc tumšā ziemas perioda un tā pa īstam uzplauktu visā krāšņumā. Kā daudzos Pētera Vaska darbos, skaņās te pavīd arī putni, bariņos spurgdami, šurpu turpu pārlidojot taustiņus, šoreiz ar Vestarda Šimkus palīdzību 2009. koncertierakstā Lielajā ģildē. Šis ieskaņojums kopā vēl ar pārējām trim cikla "Gadalaiki" daļām tika iekļauts vācu izdevniecībā WERGO iznākušajā albumā.
Seko trīs tautas dziesmu apdares balsij, flautai, čellam un klavierēm, kuras pagājušā gada maijā programmā "Variācijas par tautasdziesmu izskanēja" Latvijas Radio 1. studijas koncertā. Pēteris Vasks saka, ka tautas dziesmas ir mūsu tautas vitalitātes un dzīvības spēka slavinājums, un to apliecina arī visi četri šī ieraksta mākslinieki Gunta Gelgote, Giedrs Gelgots, Ēriks Kiršfelds un Aija Kuzmane.
Visbeidzot, Pētera Vaska dzimšanas dienas koncerta muzikālajā sveicienā arī "Vakara mūzika", kas datēta ar 1988. gadu. Oriģināls tapis mežragam un ērģelēm, pastāv arī versija čellam, un nu jau kādus gadus desmit pēc Arta Sīmaņa ierosmes pievienojies arī variants saksofonam un ērģelēm. Ieraksts, ko klausīsimies, tapis Rīgas Domā kopā ar Kristīni Adamaiti. Šīs mūzikas baudīšanai komponists aicina sadzirdēt katram pašam savas vakara noskaņas!
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X