Pianista, diriģenta, komponista un pedagoga Jāzepa Lindberga dzīvi ierāmē 1922. gada 4. maijs un 1994. gada 6. septembris. Viņš studējis Latvijas Valsts konservatorijā klavieru klasē pie profesora Arvīda Žilinska, kuras noslēguma eksāmenā 1950. gada pavasarī ticis apcietināts uz politiskas slepenas apsūdzības pamata, ka viņš "...nevēloties runāt krieviski". Saucamā Troika -  prokurors, čekas pilnvarotais un milicijas priekšnieks - piespriež Jāzepam Lindbergam piecus gadus izsūtījumā nometnē Krasnojarskā. Sodu izcietis, jaunais mūziķis 34 gadu vecumā atkal iestājas konservatorijā un studē Edgara Tona simfonisko diriģentu klasē, kuru absolvē 1961. gadā un un kļūst par vienu no autoritatīvākajiem latviešu oriģināloperu un oriģinālbaletu muzikālajiem iestudētājiem, atsaucīgu mūsu komponistu daiļrades speciālistu un atbalstītāju. Jau mācību gados sācis darbu Latvijas Nacionālajā operā, Jāzeps Lindbergs tur strādā līdz 1983. gadam, pie operas diriģenta pults pavadot divdesmit piecas sezonas.

Daudzi Jāzepu Lindbergu atceras arī kā kolorītā, dzīvīgā Medicīnas darbinieku nama vīru vokālā ansambļa ilggadēju vadītāju, komponistu un koncertmeistaru. Mūziķis bijis arī viens no mūsu mūzikas augstskolas operklases speciālistiem, profesors, kura studentu vidū bijis Romualds Kalsons.

No daudzajiem Jāzepa Lindberga vadītajiem ierakstiem šai pārraidei izvēlēta Arvīda Žilinska mūzika no operām "Zelta zirgs" un "Pūt, vējiņi", kā arī operetes "Dzintarkrasta puiši". 60. un 70. gadu ierakstos - Vera Davidone, Lilija Greidāne, Solveiga Raja, Regīna Frinberga, Laima Andersone-Silāre, Jānis Zābers, Pēteris Grāvelis, Kārlis Zariņš, Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālās operas orķestris, LNSO un Radio kamerorķestris Jāzepa Lindberga vadībā.