1. janvārī 100. dzimšanas dienā pieminam komponistu, diriģentu un mūzikas kritiķi Albertu Jērumu (1919-1978), kura darbība, idejas un skaņdarbi lielā mērā noteikuši ārzemju latviešu sabiedrības muzikālo sarīkojumu līmeni.

Diemžēl Jērums nepieder pie afišās biežāk redzētiem uzvārdiem. Tas ir netaisnīgi, jo sen pagājuši laiki, kad šāda stila mūzika tika uzskatīta par nesaprotamu, murgainu, avangardisku. Tālivaldis Ķeniņš sauc Albertu Jērumu par pirmo 20. gadsimta latviešu komponistu. Jērums bija arī viens no trimdas koru aprites spēcīgākajiem balstiem (sevišķi Eiropā un Kanādā), izcils praktizējošs kordiriģents, kurš palaikam komponēja un kuru kā mūziķi pazīst tikai latviešu vidē.

Viņš bija idejiskais dzinējspēks un viens no virsdiriģentiem astoņās Anglijas Latviešu dziesmu dienās (1949–1961). Te, sākot ar 1950.g., viņš ieviesa jaundarbu koncerta tradīciju latviešu dziesmu svētkos un dziesmu dienās pasaulē, kas tuvināja tos pirmšķirīgu muzikālu pasākumu statusam. 60.gadu sākumā viņš bija viens no Eiropas Latviešu dziesmu svētku ierosinātājiem un vadīja kopkori četros no tiem (1964,1968, 1973, 1977). Izvirzīja arī ideju pulcināt korus no visiem kontinentiem Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienām 1979 Gotlandes salā Zviedrijā. Bija virsdiriģents trīs Latviešu dziesmu svētkos Kanādā (1965, 1970, 1976), darbojās vairākās latviešu un britu kultūras organizācijās, rakstīja presē, bija iecienīts žūriju un redkolēģiju loceklis.

Dzimis Igaunijas dienvidos, latviešu apdzīvotā pusmuižā Karolā, Valkas tuvumā, beidzis turienes ģimnāziju, 1937–1942 Jērums studē ērģeļspēli un kompozīciju Latvijas Konservatorijā (beidz Jāzepa Vītola klasi ar pirmo atonālo klavieru sonāti latviešu mūzikā), darbojas par kordiriģentu un kritiķi. Pēc kara beigām nonāk Detmoldā, Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur pasniedz Baltijas Mūzikas skolā (UNRRA Baltic DP Music College) un koncertē. No 1947.g. dzīvo Anglijā, kur 1948.g. dibina Londonas Latviešu kori, vada to līdz mūža galam. Vienlaikus vada arī citus latviešu un angļu korus, darbojas par ērģelnieku.

Komponējis piecas sonātes soloinstrumentiem ar klavierēm, stīgu kvartetu un citus kameransambļus, skaņdarbus klavierēm, ērģelēm, vairākas orķestra kompozīcijas, kantātes, ap 40 solodziesmu, to skaitā trīs ciklus, ap 40 kordziesmu un tautasdziesmu apdaru korim. Daļa kordziesmu apkopotas krājumā Alberts Jērums, Kora dziesmas, I, Londonā, 1984.

Jaunradē Jērums bija viens no radikālākajiem latviešu mūzikas valodas atjauninātājiem, it sevišķi harmonijas un ritma kontekstā. Tikai daļēji tas attiecas uz tautas melodiju apdarēm, kur komponists konsekventi palicis diatonikas sfērā.