Stāsta kultūras pētnieks, pedagogs un diriģents Andrejs Mūrnieks

Dzirdot šādu jautājumu, prātā mums visiem droši vien uzreiz nāk Padomju Savienība, ateisms un totalitārisms, kura sekas vēl šodien redzamas Putina režīma ideoloģijā. Taču nē! Šķiet, visilgākais komūnu principa iedzīvinājums vēsturē tomēr bijis tālajā Dienvidamerikā 17. gadsimtā. Tam bija cieša saistība ar reliģiju. Tā bija Jezuītu valsts Dienvidamerikā Paragvajā, arī Brazīlijas dienvidos, Argentīnas ziemeļos. Tā pastāvēja no 1610. līdz 1768. gadam.

Mūki indiāņiem te piedāvāja pieņemt Eiropas kultūras pamatus nevardarbīgā veidā. Jezuītu vadībā indiāņi panāca augstu autonomijas pakāpi no Spānijas un Portugāles. Šīs sabiedrības organizācijas formas sauca par Reducciones de Indios (redukcijas – kopienas, muižas). 

Vienā redukcijā  jeb vienā kopienā bija no 3000 līdz 10 000 cilvēku.

Kopumā šajā sabiedrības eksperimentā bija iesaistīti ap 170 000 cilvēku vienlaikus. Bija kopīgas noliktavas, padome, sadale, katrā kopienā arī skola un baznīca. Ģimeņu mājas bija paredzētas četriem līdz sešiem cilvēkiem, bija gan kopīgā zeme, gan privātais īpašums. Tātad tas nebija "tīrs" komunisms.

Mūki radīja guarani cilts rakstību. Bija bruņota milicija, lai atvairītu vergu tirgotāju uzbrukumus. Apmetnes uzplauka, indiāņu darbs bija diezgan veiksmīgs. Ekonomikas pamats bija lauksaimniecība, lopkopība, amatniecība.

Šis bija, šķiet, pirmais liela mēroga mēģinājums izveidot taisnīgu sabiedrību, kuras pamatā būtu privātīpašuma lomas mazināšana, sabiedriskā labuma prioritāte un kolektīva vadība pār indivīdu. Sava veida teokrātiska republika. Jezuīti bija izpētījuši vadības pieredzi senajā inku impērijā un radoši to attīstīja.

Salīdzinājumam – laika amplitūda citos komunistiskajos "projektos": Padomju Savienība – 70 gadi, Kuba – 70 gadi, Lielā Franču revolūcija – 4 gadi (ar Direktorijas periodu – 10 gadi), Parīzes komūna – daži mēneši.

Ar ko atšķiras jezuītu un indiāņu kopīgi veidotā valsts no visiem minētajiem sociālajiem projektiem? Ar garīguma dimensiju, kas visos citos komunisma un revolucionāros sabiedrības pārmaiņu projektos tikusi noliegta, skausta un nikni vajāta. Varbūt tieši garīguma dimensijas dēļ jezuītu un indiāņu valstij izdevās pastāvēt tik ilgi?