Stāsta LU profesors, fiziķis, kvantu fizikas pētnieks Mārcis Auziņš 

Kvantu fizika ar mūsu ikdienas pieredzi ir grūti saprotama. Alberts Einšteins sacījis, ka par kvantu fiziku ir jārunā tik vienkārši, cik iespējams, bet ne vienkāršāk par to.

Ja mēs dzīvojam mūsu lietu ikdienas pasaulē, esam pieraduši, ka par ikvienu objektu, piemēram, automašīnu, kurā braucu, varu pateikt, kur atrodos un cik ātri pārvietojos, ar cik lielu ātrumu es braucu. Absolūti triviāla patiesība.

Savukārt atomu pasaulē ļoti bieži ir situācijas, kad ja mēs zinām, kur atoms atrodas, tad mēs principā nevaram zināt, ar kādu ātrumu tas pārvietojas.

Un otrādi - ja zinām, ar kādu ātrumu tas kustas, tad mēs principā nevaram zināt, kur tas atrodas... Un šī ir nevis mērinstrumentu precizitātes problēma, bet fundamentāls dabas ierobežojums. To atklāja divi fiziķi - vācietis Verners Heizenbergs un dānis Nils Bors.

Heizenbergs pierādīja, ka atomu pasaulē mēs nevaram pateikt atoma atrašanās vietu, ja zinām, kādā ātrumā tas kustas.

Savukārt Bors to padarīja par filozofisku principu un nonāca pie secinājuma, ka katram jēdzienam, katram apgalvojumam ir šī apgalvojuma papildinošs jēdziens, un ja mēs pirmo pieņemam, tad par otro mēs neko zināt nevaram.