Vai zini, kā viena suga pakļāva daudzas?

Stāsta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, Pārtikas un vides higiēnas institūta vadošais pētnieks, profesors Kaspars Kovaļenko.

Dažādu dzīvnieku sugu mijiedarbība dabā notiek nepārtraukti un, iespējams, līdzīgai divu sugu mijiedarbībai ir ļoti liela nozīme daudzšūnu organismu evolūcijā jau vairāku miljardu gadu garumā.

Kā vienu no plašāk izplatītajiem divu sugu mijiedarbības piemēriem var uzskatīt šūnas organellas mitohondrija un saimniekšūnas simbiozi, kas aizsākās aptuveni pirms diviem miljardiem gadu, visticamākais, neilgi pēc straujas skābekļa koncentrācijas paaugstināšanās atmosfērā, kas lielai daļai tajā laikā dzīvojošajiem organismiem bija nāvējoši. Kopš tā laika eikariotu (vienšūņu, dzīvnieku, augu, sēņu u.c.) šūnās mitinās simbiotiska baktērija, ko sau cam par Mitohondriju, kas nodrošina šūnām enerģiju, pārveidojot glikozi līdz šūnām izmantojama ATP (Adenozīna trifosfāta), bet analizējot mitohondriālo DNS mēs redzam, ka tuvākie radinieki šīm organellām, šķiet, ir proteobaktērijas. Bez šīm organellām dzīvība uz zemes, kādu mēs to pazīstam, nebūtu.

Protams, dabā pastāv arī citas, mums labāk zināmas, simbiozes formas, piemēram, parazītisms, mutuālisms, komensiālisms. Ja aptuveni zinām, kas ir parazītisms, tad mutuālisms ir divu sugu simbiozes forma, kad abas sugas gūst labumu, piemēram, bites un ziedaugi vai komensiālisms, kad viena suga izmanto otras sugas resursus, tai nekaitējot, piemēram pielipējzivs un haizivis.

Daudzi dzīvnieki citas sugas izmanto barības ieguvei vai aizsardzībai.

Piemēram, dzīvnieku, tai skaitā cilvēku zarnās mitinās milzīgs daudzums dažādu baktēriju, mikroskopisko sēņu un vīrusu.

Termīti audzē sēnes, skudras rūpējas par laputīm, savukārt sēnes mēdz izmantot kukaiņus, lai izsētu savas sporas plašākā reģionā, te kā interesantāko piemēru var minēt Ophiocordyceps unilateralis, kas parazitē skudrās, un neilgi pirms sēnes augļķermeņa veidošanās liek skudrām uzrāpties pēc iespējas augstāk, iestiprināties ar žokļiem augā un tad no skudras galvas izdīgst sēnes augļķermenis, kas izsēj sporas.

Sienāžus izmanto ūdenī dzīvojoša nematomorfa, ko tautā sauc par zirga matiem, šis parazīts oliņas dēj ūdenī, bet, ja tās kāpuru nejauši apēd sienāzis, tajā attīstās pieaugušais indivīds, kas, izmantojot specifiskas signālmolekulas, liek sienāzim lēkt ūdenī, kur tas noslīkst... No sienāža ķermeņa izlien garš tārps, kas vairākas reizes var pārsniegt paša sienāža garumu, un parazītiskā tārpa reproduktīvais cikls var sākties no jauna.

Arī Homo sapiens jeb saprātīgais cilvēks ir suga, kas pakļāvusi daudzas citas sugas. Pirmā suga, ko pakļāva cilvēki, bija vilki.

Vairāk un plašāk - ierakstā.