Vai zini, ka Ugandas dzejniece Stella Njanzi par saviem dzejoļiem tika apcietināta?

Stāsta rakstniece Inga Gaile

Vai zini, ka Stellu Njanzi (Stella Nyanzi, 1974), dzejnieci no Ugandas, par platformā Facebook publicētajiem dzejoļiem apcietināja un notiesāja uz 18 mēnešiem cietumā? Viņas 2018. gada dzejoļi bija satīra par prezidentu Joveri Museveni, kurš ir Ugandas prezidents jau 37 gadus un ir atcēlis visus demokrātiskos ierobežojumus, kas traucētu viņam turpināt būt prezidentam. Museveni ir diktators, kurš agresīvi vēršas pret opozīcijas pārstāvjiem, tos arestējot, spīdzinot un nogalinot.

Stella Njanzi vērsās pret viņu radikālās rupjības stilistikā sarakstītā dzejolī, pievēršot sabiedrības uzmanību korupcijai, diktatūrai un varmācībai, kura Museveni valdīšanas laikā pārņēmusi Ugandu. Pat Stellas atbalstītāji viņai pārmeta pārmērīgo rupjību un to, ka otrajā dzejolī bija pieminēta arī prezidenta māte.

Stellas Njanzi dzejoļi ir jutekliski, tieši, un dusmīgi. Stella arī izteikusies, ka valdība un prezidents nepievērsa viņas sacītajam uzmanību, kamēr tas tika teiks pieklājīgi un rāmi, bet, kad sarakstījusi dzejoli radikālās rupjības stilistikā, tam uzreiz pievērsta uzmanība. Protams, personīgi Stella ļoti cieta no savas rīcības. Cietumā viņa apsardžu varmācīgās izturēšanās rezultātā zaudēja gaidāmo bērnu.

Pateicoties viņas drosmīgajam solim, notiekošajam Ugandā tika pievērsta lielāka starptautiskās sabiedrības uzmanība. Sabiedrība pievērsa uzmanību necilvēcīgajai likumdošanai, kas vērsta pret homoseksuāliem cilvēkiem. Starptautiskajai Krimināltiesai Hāgā  tika iesniegtas liecības no vairāk nekā 200 cilvēkiem, kuri apsūdz Ugandas augstākās amatpersonas, tostarp prezidentu un viņa dēlu, spīdzināšanā, slepkavībās un citos noziegumos pret cilvēci.

Savā dzejolī "Mango", kuru latviski atdzejojis Ilmārs Šlāpins, Stella vēsta:

Prezidenta institūcija ir caurcaurēm puvusi,
Ņudz no korupcijas, vardarbības un beztiesiskuma tārpiem,
Ministru kabinets pūšanas procesu vienīgi katalizē.
Vienkāršās tautas nodevēji tie ir.
Pūstošā tiesu sistēma kalpo resnajiem runčiem.
Temīda pārdodas tiem, kas sola visvairāk.
Parlaments bojājas ātrāk kā ieskābis piens.
Likumdevējus var uzpirkt par trīsdesmit sudraba grašiem.
Tie, kurus nav iespējams piekukuļot, tiek sisti, spīdzināti, salauzti un aprakti kapā.
Bruņotie spēki šauj uz neapbruņotiem cilvēkiem.
Masu medijiem uzlikti uzpurņi – 
Palaisti brīvībā, tie tikai slavē diktatoru.
Mūsu valsts institūcijas ir saldi smaržojošs, sapuvis mango.
No tiesas – zivs pūt sāk no galvas.

Kamēr Stella Njanzi bija cietumā, PEN – Starptautiskā rakstnieku organizācija, kas iestājas par vārda brīvību, centās panākt viņas atbrīvošanu.

Šobrīd Stella Njanzi kopā ar trim bērniem dzīvo trimdā Berlīnē un cīnās par Ugandas brīvību no trimdas fiziskās pasargātības. Izdevniecība "Valodu māja" izdošanai gatavo Stellas Njanzi dzejoļu krājumu "Mēle trimdiniece" latviešu valodā. Tā būs otrā grāmata mūsdienu tulkotās dzejas sērijā, kuras centrā ir dažādu valstu un valodu dzejnieki, kas raksta par sociālām tēmām.

Dzejolī "Trimda: cerību dzejolis" Stella Njanzi raksta:

Bēgot no politiskās vajāšanas,
Bēgot, paņemot līdzi tikai pašu svarīgāko
un bērnus paņemot kamiešos.
Pa dēlam uz katra pleca
un meita pa vidu, uz muguras.
Bēgot no slepkavām,
bēgot no spīdzinātājiem,
bēgot no tiem, kas nolaupa sievietes un vīriešus
vienkārši tāpēc, ka mums ir citādi uzskati.
Trimda – vieta, kur elpot – īīīīīīāāāāh
bez nāves bailēm,
bez aresta bailēm.
Trimda – vieta, kur sapņot un sapņot atkal par brīvību.
Trimda – vieta, kur stāstīt stāstus par mūsu mājām.