Stāsta RMMM mākslas eksperts, literatūrzinātnieks Marians Rižijs

Vai zini, ka dzejnieka Ulža Bērziņa vecmāmiņas māsa Klāra Stakena agrā jaunībā bijusi dzejnieka Edvarta Virzas mūza?

1903. gadā deviņpadsmitgadīgais vecais Edvarts Liekna apmetas Rīgā pie savas mātesmāsas Dīķa ielā (Torņakalnā), jo bija uzsācis mācības Rīgas pasta un telegrāfa skolā – Pasta ierēdņu sešu mēnešu kursos. Starp citu, Dīķu iela ir aplaimota ar vairāku slavenu latviešu literātu vārdiem – dažādos laikos te dzīvojuši gan Rainis un Aspazija, gan Roalds Dobrovenskis un Velta Kaltiņa, gan Inga Ābele, gan Kārlis Vērdiņš.

Netālu Priedkalna ielā atradās mājiņa, kas piederēja Stakenu ģimenei, kurā auga divas meitas – vecākā Marta jeb Marija (Ulža Bērziņa vecmāmiņa) un jaunākā Klāra.

Sarakste starp tolaik dzejnieku iesācēju un Klāru, domājams, sākās 1907. gadā, kad Klārai stakenai bija 16 gadi.

Nereti Virzas rakstītā vēstule ietver tikai uzrunu prozā ("Cien. Stakken jkdze!" vai "Sirdsmīļā Clarīt!"), pārējais teksts — veltījums dzejā.

Sarakste turpinājusies desmit gadus. Vēstulēs iekļauti arī desmit dzejoļi, no kuriem divi publicēti Edvarta Virzas pirmajā grāmatā "Biķeris", bet četri — "Dievišķīgajās rotaļās", dzejnieka otrajā grāmatā. Tieši šajās vēstulēs nomanāms, kā no nevarīga iesācēja izveidojas dzejnieks, kuru mēs pazīstam vēlāk...