Stāsta ilggadējais Rundāles pils vadītājs,
mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis

1812. gadā, kad Napoleona armija devās ieņemt Maskavu, viens no tās mērķiem bija arī Rīga. Lai to izdarītu, tieši Rundāle kļuva par nozīmīgu punktu karagājiena kartē.

Pils teritorija tika izvēlētā kā stratēģiski svarīgs punkts vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, teritorijā varēja apmesties pusotru tūkstoti karavīru lielā armija; otrkārt, Rundāles pils pieguļošā teritorija ar parkiem un līdzenumiem bija vieta, kur izvietot artilērijas parku, ko pēc tam, virzot cauri Bauskai un Iecavai, nogādāt pie Rīgas.

Lielgabali tika vesti no Dancigas cauri Polijai un Lietuvai – 30. augustā Rundālē ieradās pirmie, bet jau 10. septembrī artilērijas parka izveidošana bija pabeigta un Rundāles teritorijā bija 130 gigantiski lielgabali.

Ņemot vērā tā laika ceļu apstākļus, tas, protams, prasīja arī lielus resursus – aprēķināts, ka, lai virzītu karaspēku cauri Lietuvai, bijis nepieciešams 4800 zirgu.

Tomēr tālāk notikumi nerisinājās pēc Napoleona plāna. 14. septembrī viņa armija sasniedza Maskavu un gaidīja, kad Aleksandrs I nāks ar miera piedāvājumu. Kā zināms, Maskavā Napoleons miera piedāvājumu nesagaidīja, tāpēc bija spiests savu armiju sūtīt atpakaļ un likvidēt arī Rundāles artilērijas parku. 130 lielgabali un neskaitāmas lodes pa rudenīgi dubļainajiem ceļiem tika vestas atpakaļ uz Dancigu.