Vai zinājāt ,ka kosmosā valda klusums, jo tur pastāv vakuums, kas nevada skaņu? Skaņa iespējama tikai tur, kur ir kāda gāze, šķidrums vai cieta viela, un mēs varam tikai iztēloties, kādi grāvieni skan Saules atmosfērā, kad sākas uzliesmojums vai augšup paceļas varena protuberance. Tomēr 150 miljoni kilometru, kas šķir mūs no saules, padara mūsu zvaigzni mēmu.

Droši vien vēl iespaidīgākas skaņas dzirdamas grandiozajos pārnovas sprādzienos, kad lielākā daļa zvaigznes tiek aizsviesta uz visām pusēm.

Kosmiskā tukšuma dēļ  astronomija ir vizuāla zinātne, kas lielā mērā balstās uz attēliem, spektriem un citu informāciju, ko no tiem var iegūt. Pavisam cita lieta ir radio diapazons. Tajā Visums trokšņo uz nebēdu.

Dažādi radioviļņi rodas planētu atmosfērās , pulsāri jeb rotējošas neitronu zvaigznes raida ritmiskus radio impulsus. Ir pat īpašas galaktikas, kas lielu daļu enerģijas izstaro kā radioviļņus, taču radioviļņu svārstības ir daudz straujākas nekā skaņas svārstības, un mēs tās nedzirdam. Tomēr zinātnieki ir izgudrojuši paņēmienus, kā pārvērst radioviļņus dzirdamā skaņā, un tāpēc, piemēram, mēs varam dzirdēt ,ka skan radiosignāli no Jupitera.

Stāsta Latvijas Universitātes  Astronomijas institūta pētnieks un LU muzeja eksperts Ilgonis Vilks.