"Klasikas" tiešraidē no Tartu Vanemuines Lielās zāles skan festivāla "Baltijas un Igaunijas mūzikas dienu" centrālais notikums! 

Zīmīgi, ka festivālu 26. aprīlī atklāja mūsu ansamblis Altera veritas pirms divām dienām, bet festivālu 5. maijā noslēgs trio Tempus Balticus. Zinām, ka šajā ansamblī kopā ar igauņu mūziķiem Robertu Traksmanu un Johanu Randveri muzicē arī čelliste Māra Botmane.

Par festivālu

Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu "Baltijas Mūzikas dienas". Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa.

2023. gadā "Baltijas mūzikas dienas" pirmo reizi noritēja Rīgā un Cēsīs.

 

Šogad festivāls, papildinot Igaunijas Mūzikas dienas, notiek Tartu, kas nes Eiropas Kultūras glavaspilsētas vārdu.

Igaunijas Mūzikas dienas aizsākās 1979. gadā, un kopš tā laika festivāls ir kā igauņu komponistu vizītkarte. Jau vairākus gadus festivāla mākslinieciskie vadītāji ir Helēna Tulve un Timo Šteiners, Tartu programmas idejas autors šogad ir Merts Matiss Lills, (jo viņa dzimtā pilsēta ir Tartu).

"Šogad festivāla tēma ir vācbaltiešu dabas pētnieka Jakoba fon Uekskile termins Umwelt, ko varētu tulkot kā vide, reizē arī maņa, uztvere," stāsta komponiste Helēna Tulve.

Biologs Jakobs fon Uekskile savu dzīvi veltīja pētījumiem, kā dzīvnieki uztver pasauli un, lai to aprakstītu, viņš pielāgoja terminu Umwelt.

Lai gan mēs precīzi nevaram redzēt pasauli ar cita acīm, ir aizraujoši iztēloties, kā simtkājis, sienāzis, zivs vai tauriņš to uztver un saprot. Vienā cilvēkā var būt daudz umveltu, kas pārklājas tikai daļēji – mūsu ausis dzird vienu, bet acis un pirksti raksturo pavisam citu pasauli. Par šo ideju komponisti tad arī šogad reflektē "Baltijas un Igaunijas mūzikas dienās Tartu".

Kā aicina igauņu kolēģi, nāciet, klausieties un piedalieties muzikālajā viedē jeb Umwelt!

***

Jakobs fon Uekskils studējis zooloģiju Tartu Universitātē (1884–1889), pētījumus turpinājis Heidelbergā un Hamburgā, Vācijā. Būdams zooloģijas profesors Hamburgas Universitātē, viņš nodibināja institūtu, lai pētītu dzīvnieku izplatību, un bija tā direktors no 1926. līdz 1940. gadam. 30. gados viņš vasaras pavadīja Igaunijā vasaras rezidencē Puhtulaiu, Lēnes apriņķī, Igaunijā, kurā šobrīd atrodas Puhtu bioloģiskā stacija.

Par koncertu

Viens no Igaunijas mūzikas dienu akcentiem ik gadu ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra (ENSO) koncerts. Koncertu vadīs britu diriģents Klements Pauers, kurš ir labi pazīstams kā jaunās mūzikas interprets.

Igaunijas Nacionālais orķestris Ukrainu neatkarības cīnītājus un ukrainas tautu atbalstījis dažādos veidos, palīdzot organizēt Odesas Klasiskās mūzikas festivālu un kopš 2022. gada katru koncertu aizsākot ar Ukrainas himnu.

Īpaša festivāla tradīcija kopš 2016. gada ir Igaunijas LHV bankas un Igaunijas Komponistu savienības pasniegtā balva par labāko igauņu komponista jaundarbu.

Arī šis koncerts sākas ar apbalvošanas ceremoniju! 

Balvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību laikmetīgajai mūzikai, palīdzēt igauņu skaņražu mūzikai gūt atzinību arī ārzemēs.

Līdz ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri koncertā piedalās arī čelllists Valle Rasmus Rots (Roots), bet diriģents, kā jau minēts, ir Klements Pouers (Power)

Ar Igaunijas un Lietuvas Radio kolēģēm tiešraidi no Tartu vadām trijās valodās: Anna Veismane pārstāv Latviju, Rasa Murauskaite Juškiene - Lietuvu, bet Johanna Mengela - Igauniju. 

Starbrīdī - "Klasikas" galvenās redaktores Ingas Saksones intervija ar Annu Veismani.

Programmā:

Margo Kelara – … just one word…

Līsa Hebepapela – And now it is still now (pirmatskaņojums)

Age Verosa Harpyia – Koncerts čellam un orķestrim (pirmatskaņojums)

Linda Leimane – Enantiomorphic Chambers

Justīna Repečkaite – Vellum

Mariuss Baranausks – Supernova (pirmatskaņojums)