Ņujorkas Metropolitan arhīva zelta sērijas piedāvājumā - muzikāli krāšņā Žila Masnē pasaku opera "Pelnrušķīte"  2018. gada iestudējumā. Pie Ņujorkas Metropolitan kora un orķestra diriģenta pults – Bertrāns de Bijī. 

Lomās:

Pelnrušķīte (mecosoprāns)  - Džoisa Didonato,

Princis (mecosoprāns)  - Alise Kūta,

Pandolfs (Pelnrušķītes tēvs, bass) - Lorāns Nauri,

Pamāte (Altjēras kundze, kontralts) – Stefānija Blaita,

Feju krustmāte (koloratūrsoprāns) - Ketlīna Kima,

Pamātes meita Noēmija  (soprāns) - Ying Fang

Noēmijas māsa Doroteja(mecosoprāns) - Maya Lahyani

Karalis (baritons) – Bredlijs Gārvins,

Premjerministrs (basbaritons) -  Jeongcheol Cha

Ceremonijmeistrs (baritons) – Deivids Līgs.

  1. cēliena satura atstāsts.

Darbība risinās Pelnrušķītes – īstajā vārdā – Lusetes - mājās. Pēc sievas nāves viņas tēvs – Pandolfs apprecējis Altjēras kundzi, kurai ir pašai savas divas meitas. Pelnrušķītes pamāte ar tām abām gatavojas doties uz balli prinča pilī, un kalpi tiek dzenāti uz priekšu un atpakaļ, nespējot vien izdabāt Altjēras kundzes un viņas meitu kaprīzēm. Pandolfs, to visu redzot un dzirdot, ieslīgst atmiņās.  Kāpēc viņš pameta kluso lauku dzīvi kopā ar meitu? Tagad pret viņu sieva un pameitas izturas tik slikti! Un Luseti sauc par Pelnrušķīti….

   Tikmēr Altjēras kundze savām meitām  Noēmijai un Dorotijai dod padomus kā ballē savaldzināt princi.  Kad visa ģimene aizbrauc, Pelnrušķīte paliek viena, sēžot pie pavarda.  Viņa skumji apcer savu likteni,  un, domādama par balli, kurā viņai tik ļoti gribētos nokļūt, - bēdīga aizmieg. Parādās feju krustmāte ar fejām. Nojaušot Pelnrušķītes slēptāko vēlēšanos, tiek uzburta balles kleita, kurā fejas ietērpj Pelnrušķīti. Pamostoties meitene domā, ka redzējusi skaistu sapni, taču, ieraugot sevi balles tērpā, ir pārsteigta  par brīnumainajām pārvērtībām. Feju krustmāte brīdina Pelnrušķīti, ka ballē viņa drīkst palikt tikai līdz pusnaktij. Burvju kristālkurpītes meiteni padarīšot neatpazīstamu, un Pelnrušķīte, iesēdusies karietē, dodas uz pili.

2. cēliena satura atstāsts.

    Operas otrais cēliens notiek skaistā prinča pilī. Galminieki ir satraukušies – princis ieslīdzis melanholijā, jo viņam šķiet, ka dzīve ir tukša un vientuļa. Tas atklājas Prinča dziedātajā ārijā „Sirds bez mīlestības,” kurā Princis, vienatnē palicis sev atzīstas, ka labāk atteiktos no troņa, nekā dzīvotu ar kādu kopā bez mīlestības. Atcerēsimies, ka Prinča lomu šajā operā komponists uzticējis mecosoprānam, kuram tā ir t.s. „bikšu loma.” Prinča skumjās pārdomas pārtrauc viņa tēvs – karalis, liekot ballē izvēlēties sev līgavu. 
Sākoties ballei, sevi piesaka īsta sieviešu parāde, kurā visas daiļā dzimuma pārstāves sev izvēlējušās spilgti sarkanus tērpus. Mūzika stilizē baroka dejas, kuru laikā katra dāma, kā vien spēdama, cenšas izrādīties Princim.

Pandolfa pavadībā satrauktas ierodas Altjēras kundze ar savām meitām. Bet brīdī, kad viņas cenšas sev pievērst Prinča uzmanību –  zālē parādās Pelnrušķīte.  Viņas skaistums ir apbūris visus. Princis meitenē iemīlas no pirmā acu skatiena, bet Pelnrušķītes pamāte un pusmāsas trako aiz dusmām un greizsirdības. Karalis visus uzmanīgi mudina pamest zāli, atstājot princis paliek uz brīdi ar noslēpumaino skaistuli divatā.  Meitene savu vārdu Princim neizpauž, liekot sevi saukt Svešinieci. Skan abu mīlas duets, bet brīdī, kad  pulkstenis sāk sist pusnakts stundu, Pelnrušķīte steidzas projām, naktī un steigā pazaudējot vienu kurpīti.  Princis ir apmulsis par Svešinieces pēkšņo pazušanu. Deju mūzika pilī atsākas, it kā atgriežot realitātē. Vai tas bija sapnis?

3. cēliena satura atstāsts.

Lusete atgriezusies mājās, un savā dziedājumā satraukta atceras kā steigusies projām no pils, kā pazaudējusi kristāla kurpīti, ik pa laikam lūdzot Feju krustmātei par to piedošanu. Savā ārijā viņa dzied par zvanu torni, kuram pabraukusi garām, un kurš ar savām skaņām devis viņai drosmi atceļam tumšajā naktī. Tagad, kad viņas piedzīvojums beidzies, meitene nedaudz saskumst, gluži kā 1.cēlienā, kad viņai bija jāpaliek mājās tad, kad visi pārējie devās svinēt.

   Drīz vien no pils atgriežas arī pārējie mājinieki. Pamāte ir nikna par to, ka Pandolfs uzslavējis noslēpumainās Svešinieces skaistumu, un kašķējas ar savu vīru, cenšoties viņu nolikt pie vietas. Kad Pelnrušķīte taujā, kas noticis, Pamāte ar meitām apsmej princi, kurš iemīlējies nepazīstamajā skaistulē, bet palicis ar garu degunu. Pelnrušķīt, to dzirdot, paģībst, bet Pandolfs visus izdzen no istabas un cenšas Pelnrušķītei palīdzēt. Skan maigs tēva un meitas duets. Viņš sola meitai atgriezties laukos, kur abi dzīvotu mierā un saticībā. Taču palikusi viena, Lusete slīgst aizvien dziļākā bezcerībā. Patiesībā – viņa vairs nevēlas dzīvot, bet bēgt projām uz mežu, lai tur nomirtu. Viņa  atvadās no nedaudzajām sev mīļajām lietām – arī krēsla,   kurā kādreiz  viņa sēdējusi klēpī savai mātei, un raudādama izskrien ārā - naktī.  Trešā cēliena otrā aina risinās tīrelī. Mēness gaismā Feju krustmāte stāsta savām fejām, ka redzot, kā  viens otram, katrs no savas puses, tuvojas Princis un Pelnrušķīte. Viņa pavēl gariem padarīt mīļotos vienam otru neredzamus. Gan Princis, gan Pelnrušķīte Feju krustmātei lūdz palīdzību -  piepildīt viņu karstāko vēlēšanos. Princis atzīstas mīlestībā noslēpumainajai svešiniecei, kuru zaudējis un ir izmisumā. Bet Pelnrušķīte, atpazīstot Prinča balsi, atklāj savu īsto vārdu – Lusete. Tajā brīdī neredzamā siena pazūd, un Princis un Pelnrušķīte viens otru atkal ierauga.  Tad pār viņiem nolaižas burvju miegs.

4. cēliena  satura atstāsts.

 1.ainā  darbība atkal risinās Pelnrušķītes mājās.  Kopš Pelnrušķīte  bezsamaņā tikusi atrasta tīreļa malā  – Pandolfs viņu rūpīgi uzmana. Ir pagājuši vairāki mēneši , un pienācis pavasaris. Pelnrušķīte pamostas un Pandolfs  apmulsušajai meitai mēģina ieskaidrot,  ka tas par ko meitene murgos stāstījusi – par princi, balli, burvju karieti un burvju kurpītēm, droši vien ir bijis tikai sapnis. Pelnrušķīte skumji samierinās ar šo domu. Pandolfs izdzirdis  tuvojamies sievu – ātri pazūd.

Altjēras kundze ir uztraukusies, jo karalis uzaicinājis uz pili ierasties visas dižciltīgās dāmas, lai  viņām piemērītu  pēc balles atrasto kurpīti. Viņa ir pārliecināta, ka šoreiz viņas meitām ir jāvinnē.

Savukārt, Pelnrušķīte saprot, ka viņas it kā sapnis tomēr bijusi īstenība. Viņa lūdz Feju krustmāti vēlreiz palīdzēt.   Pēdējā cēliena  2.aina notiek pilī.  Tur ieradušās visas valsts dižciltīgākās dāmas. Princis atkal ir iegrimis melanholijā, jo zaudējis cerības atrast nezināmo Svešinieci. Pēkšņi ierodas Feju krustmāte, kas atvedusi sev līdzi Pelnrušķīti!  Kad abi mīlētāji atkal atklājuši savas jūtas viens otram,  parādās Pandolfs kopā ar sievu – Altjēras kundzi un pameitām. Altjēras kundze novērtējusi situāciju, apkampj Pelnrušķīti ar vārdiem „Lusete ,mana mīļāka meitiņa!” Visi klātesošie uzgavilē un opera noslēdzas ar vārdiem, ka dziedātāji ir darījuši  visu iespējamo, lai klausītājus aizvestu uz pasaku valstību  - kur Pelnrušķīte un Princis dzīvos ilgi un laimīgi.