"Varētu teikt, ka Hendelis darbojās ar ventilatoram līdzīgu enerģiju, kas visu nopūš, sakustina, arī saceļ putekļus, un pats no tā arī cieš. Bet neapšaubāmi – viņš ir liela personība, kas ietekmē [Eiropas mūzikas attīstību] un faktiski noēd britu mūziķus-komponistus, jo pēc viņa ļoti ilgi no britiem nerodas nekas tāds. Tas ir kaut kāds fenomens, un grūti pateikt, ar ko tas saistāms. (..)  Viņš ir īpašs. Ko tikai savā dzīvē viņš nav darījis!" uzsver senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs.

4. novembra vakarā tiešraidē no Madrides Teatro Real "Klasikā" skanēja Georga Frīdriha Hendeļa operas "Orlando" jauniestudējums, kura starpbrīdī Maruta Rubeze piedāvāja aizraujošu sarunu ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru un Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču.

Intervijā Māris Kupčs stāsta gan par Hendeļa krāšņo personību un viņa daiļrades nozīmi Eiropas mūzikas vēsturē, gan par operu "Orlando" un ar to saistītajām peripetijām...

Māris Kupčs: "Hendelim ir liela vieta [mūzikas vēsturē]. Viņš ir visīstākais eiropietis, itāļu operu komponists, kas dzimis Vācijā, bet visu mūžu nodzīvojis Anglijā. Tā ka viņš tajā ziņā bijis mūsdienīgs cilvēks ar atvērtām robežām.

Tiesa, angļu valodu tā pa īstam viņš tā arī neiemācījās. Ir daudzas karikatūras un pieraksti par to, kā Hendelis runājis angliski, par to ļoti atklāti tiek iesmīnēts pat presē – viņa valodas zināšanu līmenis bijis tāds īpatnējs. Taču itāļu valodu viņš pratis ļoti labi – viņš būtībā kļuvis par itāli. (..)

Hendelis Anglijā ieliek pamatus operu lietai, vēlāk arī oratorijām. Viņš arī asimilē vietējo gaumi, turpina Pērsela, Bērda, kora tradīcijas. Viņš neapšaubāmi ir arī visā Eiropā zināms izcils virtuozs. Ne velti kādā ļoti slavenā traktātā minēts, ka tolaik, aptuveni divdesmitajos gados, Eiropā ir trīs izcili ērģelnieki un virtuozi, no kuriem viens ir Bahs, otrs – Hendelis Londonā, bet trešais – Rīgā, Doma baznīcā, par ko mēs neko nezinām, bet tas ir cits stāsts. Hendelis darbojies ļoti aktīvi: viņš bijis producents, turklāt daudz ko organizējis par savu naudu.

Ar operu "Orlando" gan saistās arī viņa lielākā problēma: sava rakstura un izturēšanās dēļ tieši "Orlando" laikā notiek lielais kašķis ar Senezino (tālaika slavenais itāļu kastrāts, īstajā vārdā Frančesko Bernardi (1686-1758), ar kuru Hendelis bieži sadarbojies; viņam rakstīta arī Orlando loma – red.). Faktiski visi vokālisti pēc šīs operas 11 izrādēm pāriet konkurējošajā trupā, kas tieši tobrīd tika nodibināta. Tur ir ļoti, ļoti interesanti notikumi...

Taču Hendelis nemet plinti krūmos, viņš sāk rakstīt jaunas operas un turpina darboties, un tad, kad tas atkal nesanāk, viņš pāriet uz oratorijām: iekāpj kuģī un aizbrauc uz Dublinu, kur pirmatskaņo savu "Mesiju", jo tur ir lētāks koris…

Varētu teikt, ka Hendelis darbojās ar ventilatoram līdzīgu enerģiju, kas visu nopūš, sakustina, arī saceļ putekļus, un pats no tā arī cieš. Bet neapšaubāmi – viņš ir liela personība, kas ietekmē [Eiropas mūzikas attīstību] un faktiski noēd britu mūziķus-komponistus, jo pēc viņa ļoti ilgi no britiem nerodas nekas tāds.

Tas ir kaut kāds fenomens, un grūti pateikt, ar ko tas saistāms. (..)  Viņš ir īpašs. Ko tikai savā dzīvē viņš nav darījis...

Vairāk – audioierakstā.