Vācu nacionālās operas  - Kārļa Marijas fon Vēbera "Burvju strēlnieka" - pirmizrāde notika Berlīnē 1821. gadā. 200 gadu vēlāk jaunu lasījumu tai piedāvā izcilais beļģu diriģents Renē Jakobss. Šai K. M. Vēbera operai viņš "notrausis putekļus" un atjaunojis oriģinālā libreta prologu un rečitatīvus. Jakobss uzsver, ka ieraksts nevar būt teatrāla drāma jeb Schauspiel, tāpēc pret šo darbu viņš attiecas kā pret klausāmu jeb Hörspiel, kur svarīgi arī trokšņi un skaņu efekti, piemērām, par spokainiem skaņu efektiem, improvizējot rūpējušies divi sitaminstrumentālisti. Tekstus Jakobss vēlējies pārstrādāt triju iemeslu dēļ: 1) tos bijis nepieciešams saīsināt, saglabājot dažus, šķietami liekus elementus, kā, piemēram, alūziju ar Trīsdesmit gadu karu; 2) dažviet bijis nepieciešams tekstus veidot skaidrāk saprotamus; 3) bijis nepieciešams saudzīgā veidā modernizēt valodu.

Ierakstu firmā Harmonia mundi 2022. gadā klajā nākušājā ieskaņojumā piedalās Kristians Immlers (bass), Polina Pastirčaka (soprāns), Katerīna Kaspera (soprāns), Maksimiliāns Šmits (tenors), Janniks Debuss (baritons), Matiass Vinklers (bass), Dmitrijs Ivaščenko (bass), Freiburgas Baroka orķestris un koris Zuercher Sing-Akademie.

Opera "Burvju strēlnieks", kas kļuva par K.M.Vēbera lielāko radošo sasniegumu, savulaik bijusi ārkārtīgi populāra.

Vācu pilsētās dzēra operas vārdā nosauktu alu, drēbnieki gatavoja uzvalkus ar piegriezumu a la burvju strēlnieks, operas melodijas skanēja gan mājās, gan uz ielām.

Vācu mūzikas mīļotāji operas izrādē redzēja tiem labi pazīstamās tautas dzīves ainas, klausījās viņiem labi pazīstamas, tautas dziesmām un dejām radniecīgas melodijas. Arī pats operas sižets ar tautas pasaku motīviem piešķīra darbam nacionālu kolorītu.

Operas libreta pamatā ir leģenda par Bohēmijas firsta mežziņa meitas Agates un mednieka Makša mīlestību. Burvestības caurstrāvotā sižeta centrā ir tumšo un gaišo spēku cīņa – Maksis noslēdz darījumu ar nelabo, lai gūtu uzvaru šaušanas sacensībās un apprecētu Agati.

Raidījumā "Orfeja auss" ierakstu klausās un vērtē Orests Silabriedis un komponists Armands Skuķis.