Rīta telefonintervijā sazināmies ar starptautiski atzīto vijolnieci Elīnu Bukšu, un sarunas epicentrā ir divi svarīgi notikumi: šodien, 5. septembrī, pulksten 17 Elīna kopā ar pianistu Rūdolfu Vanku sniegs koncertu Jūrmalas mūzikas vidusskolā jeb Dubultu koncertzālē, savukārt nākampirmdien, 12. septembrī, abi mākslinieki sniegs tiešraides koncertu Latvijas Radio 1. studijā, atklājot "Klasikas" koncertsezonu.

Šīvakara koncerta programmas kopsaucējs ir dzīves vadlīnija un dvēseles miera meklējumi cauri gadsimtiem. Arvo Perts, Bahs un Šostakovičs savā daiļradē ļoti bieži pievēršas cilvēka likteņa tēmai. Baha mūzikā tā atspoguļojas matemātiskā vienkāršībā, Perts mūs uzrunā caur meditāciju un ticību Augstākajam, savukārt Šostakovičs savos darbos spēj ļoti atklāti ieskatīties bailēm sejā un nebaidīties iebrist dvēseles visapslēptākajās dzīlēs. Annas Veismanes Sonāte vijolei un klavierēm šajā programmā ienesīs jaunas vēsmas un sniegs iespēju iedziļināties mūsu sajūtās šobrīd un tagad. Komponējot šo darbu īpaši Elīnai un Rūdolfam, respektētas abu personību šķautnes, spēles veids un instrumenta skaņas krāsa.

Koncerta beigās dzirdēsim divu vijoļu un klavieru trio, kur Elīna un Rūdolfs aicinās uz skatuves Jūrmalas Mūzikas vidusskolas 5. klases skolnieci Esteri Kasparovu lai kopā spēlētu Dmitrija Šostakoviča 5 skaņdarbus. Par šo sadarbību Elīna saka tā: "Mana misija ir dalīties savās zināšanās un šajā gadījumā, uzstājoties kopā ar Esteri, dot viņai iespēju atklāt kamermūzikas prieku. Manuprāt, sadarbība starp dažādas paaudzes mūziķiem ir ļoti svarīga abu pušu izaugsmei. Mēs nemitīgi dzīvē mācāmies un atklājam aizvien jaunas šķautnes mūsu spēlē un attieksmē pret mākslu."

***

Elīna Bukša: Mums abiem ar Rūdolfu šis ir ļoti īpašs notikums – kā jau katra programma, ko  spēlējam kopā. Koncertā atskaņosim Annas Veismanes Sonāti vijolei un klavierēm – tas būs pasaules pirmatskaņojums. Šis darbs veltīts mums – tas ir ārkārtīgi liels gods un kreatīvs izaicinājums, tāpēc šis vakars būs ļoti interesants.

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Kas bija pirmais impulss šai programmai?

Kā jau visas programmas, arī šī mums abiem ar Rūdolfu ir personisks piedzīvojums. Mēs ārkārtīgi pārdzīvojam par situāciju Ukrainā, tāpēc mums ļoti gribējās spēlēt Šostakoviča episko sonāti vijolei un klavierēm. Tad parādījās Annas Veismanes darbs, kas ieņem ļoti īpašu vietu koncerta programmā. Patiesībā tās nosaukumam vajadzētu būt "Krama impulss", jo Annas sonātes pirmo daļu iedvesmojis Džordžs Krams un viņa mūzikas asie impulsi. Tas vijas cauri visai programmai. Sapratām, ka impulss ir ļoti spēcīga emocija un spēcīgs izteiksmes līdzeklis. Caur Arvo Perta "Fratres", kas ir tik ļoti mūžīgs un meditatīvs darbs, mēs pievērsīsimies Annas Veismanes mūzikai un tālāk turpināsim ar Bahu, ar vienu daļu no viņa Trešās sonātes vijolei solo. Un tad pievērsīsimies Šostakoviča trauksmainajai vijolsonātei. 

Jūsu koncertu pieredze ir bagātīga gan Latvijā, gan visā pasaulē. Bet kādas ir sajūtas, zinot, ka priekšā ir pirmatskaņojums un zālē būs arī komponiste? Pie tam spēlēsiet dzimtajā Jūrmalā. 

Spēlējot Latvijā, mani pārņem aizvien īpašāka sajūta – būt šeit, novērtēt visu, ko  redzu un jūtu. Bet šī ir pirmā reize, kad komponists – šajā gadījumā Anna Veismane – veltījis savu darbu gan man, gan Rūdolfam. Tas ir tāds ļoti kreatīvs process, kurā sajūti, cik liela nozīme ir arī tavai iztēlei un tavai idejai. Mums ir arī dialogs ar komponisti: tikāmies ar Annu, spēlējām viņai, bija dažādi jautājumi, un mēs arī sapratām, cik ļoti viņas idejas ir skaidras, bet tajā pašā laikā Anna mums dod milzīgu brīvību, kuru es ļoti novērtēju. Koncerts būs ļoti interesants. 

Elīn, turpmākajās dienas būsiet arī šeit, Radiomājā. Varbūt vispirms pastāstiet par ierakstiem un pēc tam par koncertu, kas skanēs pēc nedēļas. 

Jā, Latvijas Radio man ir ļoti mīļa vieta un mīļi arī jūs visi – esot Radiomājā, vienmēr pārņem māju sajūta, ar jums kopā pavadot laiku. Tāpēc abi ar Rūdolfu esam ļoti priecīgi, ka radio studijā ierakstīsim pāris miniatūru.

Kāpēc miniatūras? Tāpēc, ka šobrīd ļoti gribam spēlēt ukraiņu mūziku un iedziļināties šīs tautas vēsturē un arī šābrīža sāpēs. Tāpēc ierakstīsim ukraiņu komponistu mūziku. Miniatūras ir ļoti sarežģīta forma – tikai trīsarpus minūtes, un salikt to visu kopā, lai ir spēcīgi – tas ir milzumliels izaicinājums. Daudz vieglāk ir spēlēt lielās formas, nekā miniatūras. Ierakstīsim arī Jāņa Kalniņa skaņdarbu, kuru spēlējot, man ir sajūta, ka patiešām esmu mājās un atgriežos dziļā bērnībā. Tas ir ārkārtīgi saviļņojoši... Un pēc tam, 12. septembrī, būs studijas koncerts, kurā atkal iesim uz galamērķi, kas ir Šostakovičs, bet šoreiz caur Šnitkes mūziku – būs viņa "Svīta senā stilā". Nedaudz pievērsīsimies arī Baham un tad atpakaļ pie Šostakoviča. Tas arī būs ļoti interesants un spēcīgs muzikāls piedzīvojums.

Un arī šajā piedzīvojumā jūs dosieties kopā ar pianistu Rūdolfu Vanku. Elīn, jūs esat spēlējusi arī ar citiem pianistiem, bet šis ir tas brīdis, kad jūs varat paslavēt tieši Rūdolfu...

Pirmkārt, mēs viens otru pazīstam jau vairāk nekā desmit gadus, un šajā laikā mums bijuši ļoti interesanti koncerti. Man pats svarīgākais, protams, ir tas, ka ar Rūdolfu katra minūte gan mēģinājumos, gan arī dzīvē ir ļoti interesanta. Mums abiem ir līdzīga sentimentalitāte, līdzīgas sajūtas un mēs dalāmies tajā visā. Tas ir neizsakāmi bagātīgi un  skaisti. Man ir tiešām liels prieks, ka viņš mani var paciest un ka mēs kopā varam radīt kaut ko mums abiem nozīmīgu un dalīties tajā ar publiku.

Kāda vijole jums būs? Jūnija viducī, kad Briselē notika Ukrainas atbalsta koncerts, jūs spēlējat uz kāda cita īpaša instrumenta.

Bijušas dažādas instrumentu maiņas, bet šobrīd uz kādu laiku esmu nostabilizējusies uz 1790. gada Galjāno būvētā instrumenta. Tas ir itāļu instruments – pilnīgi cita pasaule. Tāpēc arī mācos izteikties caur šo jauno avotu, kas man ir iedots. Bet Ukrainas atbalsta koncertā spēlēju moderno instrumentu, ko būvējis viens beļģu vijoļmeistars. Tā arī bija interesanta pieredze nedēļas garumā. Modernos instrumentus daudz neesmu spēlējusi – tāpēc vienkārši gribējās redzēt, cik daudz var izdarīt arī uz šāda instrumenta. Tāda ļoti interesanta pieredze. Bet šobrīd manējais ir Galjāno instruments.