Sitaminstrumentu virtuozs Guntars Freibergs: Ir sajūta, ka atvērušās kādas durvis

"Ir sajūta, ka pēc ilgāka dīkstāves posma atvērušās kādas durvis - koncertdzīve atsākusies ļoti pēkšņi," intervijā Ilzei Mednei atzīst godalgotais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs.

12. jūnijā Guntars kopā ar saviem Perpetuum Ritmico kolēģiem atklās pikniku vasaru Lūznavas muižā, savukārt 14. jūnijā plkst. 18.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" koncertsērijā “Personīgi” satiksies uz vienas skatuves ar Rīgas Saksofonu kvartetu, lai atskaņotu gan Johana Sebastiāna Baha mūziku, kam pārlikumu veidojis Arturs Maskats, gan Edgara Mākena un Uģa Prauliņa jaundarbus.

Ilze Medne: Sācies ļoti, ļoti darbīgs laiks - pagājušie mēneši tev kā mūziķim bija mazliet klusāki, bet šī nedēļas nogale, šķiet, atkal uzņēmusi apgriezienus, kāda tev un taviem kolēģiem bija pirms ārkārtas situācijas sākuma.

Guntars Freibergs: Tieši tā! Tāda sajūta tiešām ir, ka pēc ilgāka dīkstāves posma ir sajūta, ka atvērušās kādas durvis un koncertdzīve atsākusies ļoti pēkšņi.

Kādi bijuši aizvadītie mēneši? Tev kā pedagogam bija krietni daudz ko darboties ar saviem audzēkņiem Ventspilī, bet vai ar Perpetuum Ritmico arī atradāt veidu, kā uzturēt radošo garu?

Sajūtas šajā laikā bija divējādas - no vienas puses, man neizsakāmi pietrūka koncertdzīves, publikas klātbūtnes. Skaidrs, ka ar video formātiem to aizstāt īsti nevar, bet tajā pašā laikā arī tā bija interesanta pieredze. Bija arī vairāk laika, ko veltīt sev - īstenot kādas lietas, kas bija iecerētas, bet kurām nekad nebija laika. Tā ka kopumā šie bija ļoti interesanti mēneši. Ar Pertuum Ritmico regulāri sazinājāmies, bet nekādas īpašās aktivitātes un mēģinājumus neizvērsām arī noteiktās distancēšanās dēļ. Tika gan apspriestas dažādas idejas. (..) 12. jūnijā ar kolēģiem atklāsim piknika sezonu Lūznavas muižā, bet 14. jūnijā es viens pats kopā ar Rīgas saksofonu kvartetu viesošos "Lielajā dzintarā" ar ļoti interesantu programmu - "Bahs. Grūvs. Saksofoni". Skanēs gan Johana Sebastiana Baha mūzika, gan dejiskāki un grūvīgāki skaņdarbi, un noteikti jāmin, ka būs arī divi jaundarbi - Edgara Mākena darbs "Rīgas ritmi" četriem saksofoniem un sitaminstrumentiem un Uģa Prauliņa darbs "Ainiņa" jeb "Ainava" - ciklisks darbs, kas sastāv no dažādām miniatūrām.

Tas ir visnotaļ interesants sastāvs - četri saksofoni plus sitaminstrumenti. Vai ko tādu esi pieredzējis savā dzīvē?

Vispār ar saksofonu spēlēts daudz, jo saksofons un melodiskie sitaminstrumenti, īpaši marimba un vibrofons, ļoti labi skan kopā - tas ir vispārpieņemts uzskats, kam es pilnībā piekrītu. Bet ar saksofonu ansambli gan spēlēšu pirmoreiz, un jāatzīst, ka esmu ļoti patīkami ieintriģēts! Pēc mēģinājumiem spriežot, domāju, ka iznākums ir ļoti veiksmīgs.

Kā radās šī koncerta ideja - vai pats piedalījies tās ģenerēšanā, vai tiki uzaicināts?

Mani uzrunāja Rīgas saksofonu kvartets, un ar lielāko prieku un entuziasmu tam piekritu. Domāju, šādai idejai ir ļoti liels potenciāls.