29. aprīļa vakarā Latgales vēstniecība "Gors" tiešraidē no Lielās zāles aicina uz klavesīnistes Ievas Salietes un dzejnieces Annas Rancānes koncertprogrammu "Pieskarties", kas tapusi īpaši šim gadījumam – tiešraides koncertam no Rēzeknes. "Tas ir tas, uz ko mēs šobrīd aicinām – pieskarties nepieskaroties. Jo laikā, kad aizliegts pieskarties paša sejai, var teikt – ir pat bail pieskarties pašam sev, mūzikas un dzejas pieskāriens būs tas, kā mēs pieskarsimies gan jums, gan sev," stāsta Saliete.

Tomēr pieskaršanās dzejai arī citos apstākļos mūziķei ir ieraksta prakse – Ievai Salietei savos koncertos patīk kontaktēties ne tikai ar dažādiem mūzikas stiliem un laikmetiem, bet arī ar dažādām mūzikas un mākslas sfērām, un dzeja ir viena no tām. Kas viņu saista klavesīna un dzejas sinerģijā?

"Man bija sajūta, ka nevēlos spēlēt viena, ka man vajadzīgs cilvēks, kurš klausās, cilvēks, kurš rezonē ar mūziku, un šis cilvēks mums šeit, Latgalē, protams, ir Anna Rancāne, kuru ļoti, ļoti bieži arī satiekam koncertos. Viņa ir brīnišķīga dzejniece, kuras šobrīd ir kā Latgales balss – nebaidos vispārināt.

Man arī ļoti patīk dialogs kā tāds – arī ar zinātni ļoti labprāt komunicētu koncertos. Bet dzeja, mūzika – tā ir skaista saskarsme, sinerģija."

Tomēr klavesīniste noliedz, ka mūzika un dzejas vārds šajā programmā būtu kaut kā īpaši saskaņoti. "Neesmu pieskaņojusies dzejai, un arī Anna nav pieskaņojusies man. Jo viņa raksta dzeju šodien, šim laikmetam, šim laikam – tā ir absolūti svaiga šodienas dzeja, savukārt

es spēlēju savu glābiņu šim laikam – Baha mūziku. Šī mūzika nebūt nav tā visvieglāk uztveramā, bet tā ir mūzika, kura mani spēj gan pacelt, gan līdzsvarot, un ļoti palīdz tikt cauri sarežģītajiem šī brīža procesiem."

Līdzās Baham skanēs arī Riharda Dubras un Pētera Vaska mūzika, kuru atceramies no koncerta Rīgs Domā. "Koncerts "Garīgās vertikāles" bija viens no pēdējiem koncertiem, ko vēl paguvu nospēlēt," uzsver Saliete.

Šī brīža sadzīvē viņa pievēršas visai patīkamām lietām. "Eju pastaigās pa Rāznas nacionālo parku, un ļoti daudz miera atrodu mūzikā – tās vērtība uz planētas šobrīd ir vēl vairāk pieaugusi. Esmu kopā ar saviem trim bērniem, kas ir gan izaicinoši, gan arī ļoti brīnišķīgi. Spēlējam klavieres un vienkārši dzīvojamies," stāsta mūziķe, kura arī aizsākusi jaunu tradīciju – ik rītu viņa dodas rīta skrējienā.

"Jo šobrīd rīti ir bez steigas."