Sieviešu komponistu mūzikas atskaņošana ir ieņēmusi nozīmīgu lomu vijolnieces Magdalēnas Gekas un pianistes Ivetas Cālītes dueta darbībā. Par to kārtējo reizi varēsim pārliecināties svētdien, 5. septembrī, pulksten 13 koncertzālē "Cēsis", kur skanēs abu mākslinieču izauklētā programma "Sievietes mūzikā".

Šajā programmā dzirdami dažādu paaudžu latviešu sieviešu komponistu skaņdarbi, no pirmās nozīmīgās komponistes Lūcijas Garūtas (1902-1977) līdz pat jaunākās paaudzes spilgtajai pārstāvei Lindai Leimanei (1989). 

Par šo koncertu "Klasikai" plašāk stāsta pianiste Iveta Cālīte. Viņa aktīvi koncertē kā solomāksliniece un ir arī pieprasīta kamermūziķe dažādos ansambļu sastāvos Zviedrijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā. Spēlējusi Mocarta klavierkoncertu ar Stokholmas Karaliskās Mūzikas akadēmijas stīgu orķestri, ko diriģēja Stokholmas Radio orķestra pirmais čellists Ola Karlsson, kā arī izcīnījusi iespēju spēlēt Morisa Ravela Solmažora klavierkoncertu ar akadēmijas simfonisko orķestri un Danielu Blendulfu pie diriģenta pults.

Signe Lagzdiņa: Gatavojoties Cēsīm un domājot par to, kas ir sieviešu komponistu lomā pasaules mūzikas vēsturē - vai par šīm tēmām tu jau sen esi domājusi?

Iveta Cālīte: Ja tā pavisam godīgi, tad tas ir diezgan nesen, jo

pirms tam manā prātā nebija salicies vīrietis un sieviete kā absolūti atsevišķi indivīdi mūzikā, bet, līdzko Eiropā un visā pasaulē, arī tur, kur esmu studējusi, par to sākuši vairāk runāt, tas kaut kā ir nosēdies manā prātā un repertuārā, tāpat arī Magdalēnas repertuārā. Un labi, ka tā.

Zinu, ka jums jau bija koncerts arī Nacionālajā bibliotēkā, toreiz gan vēl bez publikas un vēl tikai kameru priekšā. Tātad koncerts Cēsīs nebūs pirmais, kura programma veidota ar mērķi tajā iekļaut skaņdarbus, kuru autores ir tikai sievietes. 

Jā, tas arī kaut kā dabiski nāca, jo mums bija konkrēti skaņdarbi, kurus mēs vēlējāmies iekļaut savā programmā. Izrādījās, pārsvarā bija sievietes komponistes, un tad mēs domājām - varbūt lai tad arī programmā skan tikai tie darbi, kuru autores ir sievietes? Šī programma jau bija paredzēta pagājušajā koncertsezonā. Tad nāca arī piedāvājums no Cēsīm - spēlēt tikai latviešu sieviešu kompozīcijas - arī šim koncertam vajadzēja notikt pagājušā gada maijā. Tā ka viss ir mazliet pabīdījies. Un tā nu mēs turpinām šo, cerams, tradīciju - spēlēt un jaunatklāt nedzirdētas lietas, arī vest no citām zemēm nedzirdētus skaņdarbus.

Tad virsmērķis ir arī kaut ko jaunatklāt?

Jā, noteikti - spēlēt arī pavisam jaunus darbus. Nākamajam projektam cītīgi gaidām Evijas Skuķes mums rakstītu darbu. Bet man liekas, ka

tieši jaunatklājums ir kaut kas īpašs - kad esi atradis kaut ko, kas vēl nav dzirdēts, kas eksistējis jau varbūt gadu simtiem, un neviens tam nav pievērsis uzmanību - bet tas ir tik brīnišķīgs! Man liekas, tā ir vēl īpašāka sajūta - ko tādu spēlēt.

Atļaušos tev "uzbrukt" ar pretjautājumu - vai komponistu vīriešu mūziku jūs vairs nespēlēsiet?

Protams, ka spēlēsim! (smejas) Šī vienkārši ir atsevišķa tēma, atsevišķa programma. 

Vairāk un plašāk - ierakstā.