Šovakar, 18. oktobrī, pulksten 18:00 ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu pirmo reizi Latvijas Radio 1. studijā viesosies ansamblis Arcandela, aicinot uz krāšņu ceļojumu pasaules tautu mūzikā. Koncerta tiešraidi, kuru vadīs Inga Saksone, varēs klausīties "Klasikas" ēterā, bet skatīties – šeit, "Klasikas" mājaslapā. 

Dažas stunas pirms koncerta Latvijas Radio 1. studijā tiekamies ar pieciem ansambļa dalībniekiem – vijolnieku Konstantīnu Paturski, akordeonistiem Rolandu Zelču un Māri Rozenfeldu, kontrabasistu Oskaru Bokanovu un pianistu Rihardu Plešanovu, kuri mēģinājuma starplaikā ir gatavi pirmskoncerta sarunai.

Šādam ansamblim, kas apvieno tik dažādus mūzikas žanrus un mūziķus, loģisks šķiet jautājums, kurš ir interesantākais brīdis radošā darba procesā – varbūt tieši mēģinājumi un ideju raisīšana ir pat aizraujošāki par pašu koncertēšanas brīdi? Jo ideju ģenerēšana tik neparedzama rezultāta kolektīvā, kāds ir Arcandela, nudien varētu būt brīnišķīga.

Puiši atzīst - tieši tā tas arī esot:

"Šķiet, ka mēs esam pārsteigums paši sev ar to, kādi esam un kā izklausāmies.

Pārsteidzošākais patiešām ir tieši process, kā mēs darbojamies un kā strādājam, un vēl interesantāk ir, kā kurš no mums izjūtot vienu un to pašu mūziku - piemēram, ir kāda pamattēma, un nākamajā reizē tiek atnests tās aranžējums – interpretācija par šo tēmu. Un tad ir ļoti interesanti!"

Tomēr strīdu un domstarpību grupā neesot – vajadzētu vairāk, smejas puiši. Jo ansamblī valda izteikta savstarpēja tolerance it visās jomās. 

Viņiem priekšā ir partitūras, tomēr arī improvizācijai viņu interpretācijā ir sava vieta. Kur un kā meklējama radošā brīvība, kur notiek brīnums un pārsteigums, ar ko viņi sapurina ne tikai klausītāju, bet arī cits citu? Puiši prāto, ka tas parasti noskaidrojas tieši koncerta laikā. Brīvība izriet no konkrētas melodijas, konkrēta skaņdarba. Karkass ir ļoti stingrs, viņi ievēro ļoti stingru un norunātu formu, taču tās ietvaros notiek dažādi brīvības elementi, tā ka principā tā esot strukturēta muzicēšana ar improvizācijas elementiem.

Īsi sakot - ilgotā brīvība izpaužas pieklājīgu un elegantu improvizāciju veidā skaņdarbu ietvaros – no malas klausoties, šķiet, ka tieši tā ir rakstīts notīs.

18. oktobra koncertprogrammas iedvesmas avots ir Eiropā atdzimusī t.s. balfolk deju mūzika, kuras pamatā ir kustība, dabiskums un liela sirsnība.

Blakus senajām franču dejām koncertā skanēs arī zviedru, dāņu, skotu, itāļu, vācu, mongoļu, igauņu un latviešu tautas melodijas ansambļa Arcandela dalībnieku aranžijās, kā arī oriģinālkompozīcijas, kas sajūtu ziņā tuvinās deju noskaņām.

Ansamblis Arcandela dibināts 2015. gadā, apvienojot profesionālus dažādu mūzikas žanru pārstāvjus, kuri kopā rada Latvijas mūzikas dzīvē nebijušu muzikālo vienību. Klasiskā kamermuzicēšana, džezs, tradicionālā mūzika un operdziedāšana saplūst vienotā veselumā, nojaucot žanru robežas.

Ansambļa mākslinieciskā vadītāja ir dziedātāja Aiga Bokanova, un līdz ar viņu Arcandela pamatsastāvu veido dziedātājs Kārlis Saržants, pianists Rihards Plešanovs, kontrabasists Oskars Bokanovs, akordeonisti Rolands Zelčs un Māris Rozenfelds, kā arī vijolnieki Liene Brence un Konstantīns Paturskis. Tomēr ansambļa sastāvs mēdz būt elastīgs, piemērojoties konkrētajai programmai:

18. oktobra koncertā redzēsim un dzirdēsim dziedātājus Guntu Gelgoti un Kārli Saržantu, vijolnieku Konstantīnu Paturski, kontrabasistu Oskaru Bokanovu, akordeonistus Rolandu Zelču un Māri Rozenfeldu, kā arī pianistu Rihardu Plešanovu.