1. maijā pie Rīgas Doma ērģelēm cikla "Bahs un jubilāri" koncertā būs ērģelniece Kristīne Adamaite, lai mūzikā svinētu trīs šī gada jubilāru – Pētera Vaska, Imanta Zemzara un Aivara Kalēja – dzimšanas dienu, atskaņojot šo autoru darbus, kā arī Baha kompozīcijas. 

Inta Zēgnere: Šajā ciklā jau muzicējusi Ilze Reine, Vita Kalnciema, Larisa Bulava, Ilona Birģele un Aivars Kalējs. Vai jūs kaut kādā mērā saskaņojat savas programmas?

Kristīne Adamaite: Šis ir liels un skaists plāns, kur ieceres autors ir Aigars Reinis un Rīgas Doma koncertorganizācija. Pirms sākās gatavošanās, Aigaram, acīmredzot, bija prātā bilde, viņš bija aplūkojis visu šo triju komponistu daiļradi un gudri starp mums visiem sadalījis. Šis ir sen nebijis koncerts – gandrīz kā studiju laikā, kur man ir uzdoti skaņdarbi, kas ir jāspēlē. 

Un nevienam nebija pretenziju?

Es nepretojos uzdotajam (smejas). Sākumā bija vieglāk, jo tie bija trīs skaņdarbi, ko es jau kādreiz biju spēlējusi, bet pēc kāda laika nāca vēl viens piedāvājums - Imanta Zemzara darbs "Tīreļpurvs", kas laikam daudziem ir svešs, katrā ziņā noteikti ne no bieži spēlētiem darbiem. Un es piekritu, tagad esmu procesa vidū. [..] Kopumā 1. maija koncertā no Zemzara būs divi darbi - vispirms "Tīreļpurvs" un pēc tam "Lauks". Un tiešām, tīšām vai netīšām, sakarības ir kā uz delnas. "Tīreļpurvs" stāsta par Pirmā pasaules kara notikumiem - tā ir diezgan naturālistiska Ziemassvētku notikumu aina. Bet "Lauks" tiks atskaņots pēc tam, un tur ir sajūta, ka tas ir pats Tīreļpurvs, tikai varbūt pēc kaujas, varbūt tas ir tagad, 21. gadsimta sākumā, kad mēs tur staigājam visos gadalaikos. [..]

Vai izpildījumā nākas domāt arī par kādiem specefektiem?

Dažās faktūras vietās, kur komponists ir norādījis trīs forte dinamiku, es tiecos to darīt, bet ļoti biezie, disonējošie rokās spēlētie akordi nomāc pedāļu partiju. Komponistam ir svarīgi, lai paralēli biezajiem akordiem, tomēr pāri visam būtu baismīgā pedāļu tēma. Tas pašlaik ir grūtākais, kā to pie Doma ērģelēm izveidot. Jo, lai arī ērģeles ir varenas, tāda īsti plēsonīga daba tām nav raksturīga, tās vienmēr ieņem tādu siltu un patīkamu kopskaņu. Tā ka ir ļoti jāpadomā, sauksim tos par, specefektiem, kā šo ideju realizēt."