"Klasikā" tiekamies ar diriģentu Intu Teterovski, jo 21. oktobrī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē plkst. 20:00 notiks pirmais jauniešu kora "Balsis" koncerts, kurā ar sinhronu surdotulkojumu skanēs daļa no 2023. gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta "Kopā augšup" un Koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" repertuārā iekļautajām dziesmām.

Koncertā piedalīsies jauniešu koris "Balsis", mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, diriģenti Kamila Siliņa un Georgs Zujevs, koncertmeistare Ieva Dzērve  un surdo tulce Elza Veismane.

XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 2023. gadā ir īpaša nozīme, jo apritēs 150 gadi kopš šīs tradīcijas aizsākšanās. Svētki izcelsies arī ar to, ka līdzās Noslēguma koncertam, notiks arī Koru lielkoncerts. Koncerta norises vieta ir unikāla, jo jaunatvērtajā Mežaparka Lielajā estrādē tagad ir arī jauna koncertzāle. Tā ir nosaukta izcilo diriģentu Gido un Imanta Kokaru vārdā, kuru ietekme uz Dziesmu svētku un Latvijas koru kultūru ir jūtama arī šobrīd. Koncertā skanēs abu leģendāro diriģentu Mežaparka estrādē pēdējās diriģētās dziesmas - Imanta "Manai dzimtenei" un Gido "Svētī debesīs šo zemi".

Svētku repertuārs būs pieejams un uztverams arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, lai visus vienotu šajā latviešu nācijai nozīmīgajā notikumā. Turpmāk tiks organizēti koncerti visā Latvijā, īpaši pilsētās, kurās ir lielākais cilvēku ar dzirdes traucējumiem īpatsvars.

Diriģenta un surdo tulka viens no galvenajiem izteiksmes līdzekļiem ir rokas. Koncerta laikā surdo tulces un kora diriģenta žestu valoda tiks attēlota uz ekrāna, kas klātesošajiem ļaus ieraudzīt arī diriģenta darbu tuvplānā. Izmantojot ilgās ekspozīcijas tehnoloģijas, kinētikas un sensortehnikas piedāvātās iespējas, katrai Dziesmu svētku repertuāra dziesmai vēlāk tiks radīts unikāls vizuālais ietērps, mākslas darbs, kas būs veidots no surdo tulka un diriģenta žestiem dziesmas atskaņojuma laikā.

Pirms koncerta, no plkst. 19.00 pirmoreiz uz lielā ekrāna būs skatāmas visas 2021. gadā projekta "BALSIS zīmju valodā. IERAUGI NEDZIRDĒTO!" ietvaros izveidotās kordziesmu vizualizācijas, kas pielāgotas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Inta Pīrāga: Varbūt kopīgi atšķetināsim ideju par projektu "Ieraugi nedzirdēto", kurā tu ar savu kori vērsīsies ne tikai pie tiem klausītājiem, kuri kora mūziku dzird, bet arī pie klausītājiem ar dažādām dzirdes problēmām. Tapis projekts, pie kura darbs lēnām norit jau no gada sākuma, kad pakāpeniski publicējāt atsevišķus videomateriālus ar surdotulkojumiem, dažādiem vizuālajiem efektiem, parādot, kā konkrētās dziesmas var ieraudzīt cilvēki, kuri tās nevar saklausīt. Kam radās ideja, un vai šis projekts ir jau pabeigts, vai tomēr vēl procesā?

Ints Teterovskis: Esam starpposmā, jo katru brīdi domājot par to, rodas atkal jaunas idejas. Tevis pieminētais projekts bija kormūzikas vizualizācijas, kas tapušas nu jau 11 iepriekš ierakstītām dziesmām. Ideja radās klusajā laikā, kad kori nevarēja dziedāt – domājām, kā mēs tomēr varētu padarīt mūsu dzīvi aktīvāku. Regulāri mums bija tādas mazas ideju sarunas un kopā ar kolēģiem sapratām, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri diemžēl nespēj piedzīvot Dziesmu svētkus. Protams,

mūziku kā tādu vibrāciju formātā uztver pilnīgi visi – arī cilvēki, kuri nedzird. No vibrācijām nevar aizmukt. Bet ir lieliski, ja ir kāds palīglīdzeklis, kas tev ļauj saprast, kāds ir dziesmas saturs. Kordziesmu vizualizāciju kontekstā mūsu ideja bija parādīt nevis tikai tekstu, bet caur vizualizāciju mēģināt parādīt emociju, un tas mums izdevās, man šķiet, diezgan labi, jo atsauksmes no Nedzirdīgo savienības un visiem, kam mēs rādījām, bija ļoti labas.

Kopumā dzirdes traucējumiem ir piecas pakāpes. Ceturtā un piektā pakāpe – tie ir cilvēki, kuri nedzird vispār nemaz, un pat šie cilvēki, pat ja nav rakstīti vārdi, pēc vizualizācijām varēja pateikt noskaņu, kas konkrētajā dziesmā ir! Tāpēc sapratām, ka jādara vēl kas vairāk. Vismaz pieci procenti no visas pasaules iedzīvotājiem ir ar dzirdes traucējumiem, Latvijā, šķiet, ir ap trīsdesmit tūkstošiem. Tā nu radās doma pamēģināt, kā tas strādā dzīvajā koncertā. Aprīlī mums bija Balsu jubilejas koncerts, un daļu no dziesmām kopā ar surdotulci Elzu Veismani rādījām jauniešiem no nedzirdīgo skolas, domājot, vai un kādas viņiem rodas emocijas vai sajūtas. Atsaucība bija ārkārtīgi laba! Lūdzu viņiem, lai pēc koncerta atsūta ziņu, kādu iespaidu tas viss viņos atstājis un vai vispār kaut ko tādu vajag darīt. Pilnīgi visi pēc tam man sūtīja ziņas un saņēmu pilnīgi viennozīmīgu atbildi, ka obligāti tas ir jādara.

Arī cilvēki ar dzirdes traucējumiem ieskatās koncertu afišās, un, ja ir kaut kas viņiem pieejams, viņi noteikti ar lielāko prieku uz to nāk.

Piektdienas koncertā Kokara zālē pievērsīsieties dziesmām, kas veido daļu no nākamo Dziesmu svētku repertuāra. Būs gan dziesmas no noslēguma koncerta, un būs arī dziesmas no īpašā kormūzikas koncerta "Dziesmu tīrums". Kā izvēlējāties dziesmas? Vai bija svarīgi iekļaut tieši tās, bez kurām nav iedomājama mūsu kopā dziedāšana?

Kā jau sarunas sākumā minēju, ideja radās tieši no tā, ka gribējām Dziesmu svētkus radīt pieejamus. Dziesmu vizualizāciju izveidē mums līdzās stāvēja Juris Jonelis, kurš ir viens no nākamā gada Dziesmu svētku koncertu režisoriem. Un, tā kā Dziesmu svētkiem nākamgad būs 150. jubileja, kopā ar svētku rīkotāju – Latvijas Nacionālo kultūras centru – nolēmām, ka dosimies uz vairākiem šādiem koncertiem visā Latvijā, pārsvarā koncertējot pilsētās, kurās ir lielāks īpatsvars ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi – lai viņiem nav tālu jābrauc. Būsim šajās pilsētās arī nākamgad. Koriem nākamajā gadā ir ļoti liels uzdevums – jādzied gandrīz 50 dziesmas! Tāpēc šajā mūsu pirmajā koncertā būs tikai daļa no tām, jo visas nevarētu uzreiz nodziedāt – arī klausītājiem to būtu grūti uztvert, jo tie tomēr ir divi lieli koncerti. Doma tagad ir šāda: mūsu pirmajā koncertā būs viens surdotulks – tā būs Elza Veismane, bet nākotnē varbūt būs pat surdotulku koris, par ko mums bija doma jau tagad, bet izrādījās, ka lielākā daļa surdotulku ir apslimuši – novēlu, lai visi ātri izveseļojas! Tātad būs gan diriģents, gan surdotulks – zīmju valodas tulks, kurš strādā ar manuālo tehniku. Līdz ar to surdotulks rādīs vairāk vārdus un daļēji arī emocijas, jo zīmju valodā ar sejas izteiksmi arī var vienu vārdu dažādi interpretēt, savukārt diriģents, strādājot ar rokām, vadīs mūziku.

Doma ir kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem uz nākamajiem Dziesmu svētkiem izveidot 96 mākslas darbus, kurus radījušas diriģentu un surdotulku roku kustības.

Tieši tāpēc pirmajā koncertā mēs filmēsim un video rādīsim arī publikai – būs lieliska iespēja redzēt diriģentu darba procesā, turklāt ne tikai mani, bet arī manus jaunos kolēģus Kamilu Siliņu un Georgu Zujevu, kas arī diriģēs šīs dziesmas. Tas būs tāds pirmais mēģinājums: uz lielā ekrāna būs gan surdotulks, gan arī diriģenta tuvplāns. Ja rezultāts izrādīsies labs, noteikti aicināsim arī pārējos virsdiriģentus, kas nākamgad diriģēs Dziesmu svētkos, piedalīties šajos koncertos, lai šie mākslas darbi nav vienveidīgi, jo katram diriģentam jau ir raksturīgs savs rokraksts, ar rokām strādājot. Ja filmēs tikai vienu, divus vai trīs, tad tā dažādība mākslas darbiem var būt limitēta. Tāpēc gribēsim aicināt arī visus pārējos. Protams, lietosim mūsdienu tehnoloģijas – varbūt galarezultāts būs izstāde, bet varbūt vides objekti. Man pat drīzāk gribētos vides objektus, kurus varētu izvietot Mežaparka teritorijā – katrai dziesmai būs divi mākslas darbi.

Tas jau domājot par nākamā gada vasaru, vai ne?

Jā,

nevar domāt atpakaļ. Esmu ļoti iespaidots no brāļu Kokaru dzīves un turpinu arī viņu garu. Atceros, Gido Kokars nekad nerunāja par rītdienu, viņš runāja par laiku pēc desmit gadiem, viņam viss jau bija sen saplānots. Mēs turpinām turēt kanti!

Vai tagad, iesaistoties šajā projektā, tu arī pats pievērs vairāk uzmanību savai diriģenta žestu valodai? Žestiem droši vien jābūt ļoti precīziem – nevar izplūst lielās līnijās, lielos lokos, apļos.

Var gan! (smejas) Var izplūst! Katrs diriģents diriģē savādāk.

Protams, ja meistarklasēs strādāju ar kori, kas mani nepazīst, pārslēdzos uz citu diriģēšanas tehniku, kas ir precīzāka un sausāka, jo strādājot ar savu kori, vairāk vadu nevis to, kas rakstīts notīs, bet mēģinu ar rokām vadīt tieši emocionālo stīgu, kas mums konkrētajā mirklī rodas starp dziedātājiem, viņu balsīm, mūziku, atmosfēru un arī cilvēkiem, kas zālē.

Ja strādā ar nepazīstamu kolektīvu, tev jābūt daudz precīzākam. Tā ka man ir dažādas manuālās tehnikas. Man liekas, diriģentam svarīgākais ir nevis speciāli kaut ko mainīt, bet būt tādam, kāds viņš ir, un tad redzēt, kas no tā sanāk. Vienreiz to jau izmēģināju apmēram pirms desmit gadiem, kad vēl mūsu vidū bija Uģis Brikmanis. Man likās – nu, kāpēc diriģents pa tukšo tās rokas plāta? Vajag iedot diriģentam rokā otu, varbūt sanāk fantastiski skaists mākslasdarbs? (smejas) Un tad tā arī bija: man uz abu roku pirkstiem bija uzliktas divas lampiņas, Uģis filmēja un uz liela, liela ekrāna ar tādu kā novēlotu žestu, pagarinātu ekspozīciju rādīja, kas tur notiek - visādi loki, visādas zīmes. Ļoti interesants tas rezultāts bija! Tāpēc arī šeit mēs gribam ne tikai palikt pie plaknes, kas būtu pie sienas pieliekams mākslas darbs, bet varbūt tas būtu 3D formātā, jo tagad jau tehnoloģijas ir fantastiski gājušas uz priekšu, ir 3D glezniecība – tev rokā ir speciāls rīks, kuru tu kustini, un pēc tam dators to visu pārvērš mākslinieciskā objektā. Skatīsimies visdažādākajās formās. Bet es ļoti ceru, ka arī diriģenti, kurus mēs uzaicināsim, speciāli neko nemainīs, bet diriģēs tieši tā, kā viņi to dara. Jo tas jau ir tas īpašais rokraksts. Jo arī tagad mēs visi mākam nodiriģēt tā, lai dabūtu labu atzīmi.

Vairāk – ierakstā.