Mīlestība, sviedri un prieks Ūzedomas festivālā Vācijā, kur šogad goda vietā – Latvija

Ūzedomas sala Vācijā, kur no 16. septembra līdz 7. oktobrim notiek ikgadējais mūzikas festivāls, starp 10 Baltijas jūras reģiona valstīm šogad uz pjedestāla cēlusi Latviju. Iemesls ir mūsu Dziesmu svētku 150. gadskārta, kas festivāla komandai raisījusi vēlmi pēc iespējas tuvāk un dziļāk iepazīstināt ar  valsti, kurā ne tikai dzied, bet arī spēlē, un no kuras nākuši daudzi talantīgi mūziķi. Pateicoties festivāla aicinājumam, Intai Pīrāgai bija iespēja sekot līdzi pirmo četru dienu notikumiem...

Festivāla atklāšanas koncerts notika 16. septembrī, kad bijušajā Pēnemindes spēkstacijā, kur tagad iekārtots vēstures un tehnikas muzejs,  savu jauno programmu prezentēja Baltijas jūras filharmonijas orķestris Kristjana Jervi vadībā.

Programma "Pusnakts saule", kurā ievīti  fragmenti no Žana Sibēliusa Otrās simfonijas, Igora Stravinska "Ugunsputna", Georga Pelēča "Concertino bianco" lēnās daļas un Arvo Perta "Da pacem Domine", tika veidota kā rituāls ar savu dramaturģiju, elektronikas, gaismas un horeogrāfijas caurvijumiem, ļaujot mūziķiem arī radoši izpausties, improvizēt , brīvi pārvietoties pa skatuvi, pakāpeniski iesaistot arī publiku. Ar apbrīnojamu veiklību visu šo procesu vadīja Kristjans Jervi ar savām neierobežotajām kustību spējām, žonglējot ar rokām, ķermeni un šamaņu bungām, un enerģētiski uzlādējot gan sevi un mūziķus, gan klausītājus.

Par to, cik noderīga ir šāda neparasta pieeja mūzikai un kas piesaista tieši šim, "Baltic Sea Philharmonic" orķestrim, stāsta trīs no pavisam septiņiem šogad spēlējošajiem latviešiem: vijolnieces Diāna Reimane un Amanda Rūta Vieško, kā arī mežradznieks Mikus Runka.

Pēc koncerta uz Īsu brīdi izdevās pārtvert arī diriģentu Kristjanu Jervi, lai pajautātu cik daudz kreklu viņš  nomainījis starp mēģinājumiem un koncertu: "Nomainu diezgan daudz! Visvairāk pēc koncertiem, jo pēc tiem esmu pavisam slapjš. Un pēc tāda koncerta kā šis ir tik labi palikt pavisam slapjam un burtiski dabūt no sevis ārā visu. Jūtu, ka tas ir gandrīz vai terapeitiski, jo tas, ko mēs cilvēkiem dodam, ir mīlestība, prieks un emocijas – to mēs cenšamies dot viens otram kā orķestris. Ja šis prieks nozīmē, ka mums ir jādod no sevis sviedri, tad pat šie sviedri ir pilni mīlestības! Es uzskatu, ka spēlēt šādu šamanisku programmu ir tāpat kā ieskatīties nākotnē, tas ir kā dzīves veids, līvu dzīves veids. Tā mazā zemes daļa Dienvidigaunijā un Ziemeļlatvijā, kur notiek maģija."

Vaicāts, kurš ir tas brīdis koncertā, kad arī publika sāk aktīvi iesaistīties, Kristjans Jervi saka tā: "Publikai jāaizmirst par domāšanu! Kad cilvēki aizmirst par to, kādiem viņiem būtu jābūt, kādu masku viņi nēsā un tēlu rada, tad viņi kļūst īsti. Un to šis orķestris arī dara – izceļ no cilvēka viņa īsto dabu. Tas ir mūsu svarīgākais mērķis. "Baltijas filharmoniķi" ir kā dzinējs, kas izceļ cilvēka īsto dabu."

Ūzedomas festivāla atklāšanu ar savu klātbūtni un apsveikuma vārdiem pirms koncerta pagodināja arī Latvijas vēstniece Vācijā Alda Vanaga.

Klausītāju rindās arī Inese Lūsiņa no laikraksta "Diena", un dažus savus iespaidus viņa atklāj arī "Klasikai".

Kopā ar Inesi Lūsiņu apmeklējām arī nākamās dienas koncertu Ālbekas baznīcā, kur vajadzēja būt Marinai Rebekai. Slimības dēļ viņa diemžēl uz festivālu neatbrauca, bet rīkotāji atrada cienīgu alternatīvu – tika uzaicināts ilggadējais festivāla draugs, lietuviešu čellists Dāvids Gerings, kurš dziesmas dziedāja bez vārdiem uz sava čella.  Līdz ar to, ka grāmatas formātā nule iznākušas viņa dzīves atmiņas, ar dažām epizodēm no tās klausītāji tika iepazīstināti arī šajā koncertā. Moderators bija grāmatas līdzautors, muzikologs un laikraksta "Frankfurter Allgemeinen Zeitung" mūzikas redakcijas vadītājs Jans Brahmans, kurš jau vairāk nekā 20 gadus saistīts arī ar Ūzedomas festivālu, būdams tā mākslinieciskā satura veidotājs.

Ūzedomas festivāla direktors (jeb kā vācieši saka – intendants) Tomass Hummels intervijā "Klasikai" atklāj, kas viņaprāt ir festivāla ilgdzīvošanas noslēpums, ar ko viņš konsultējas, lai ikreiz izveidotu  tik daudzpusīgu programmu, kuri viņam pašam ir mīļākie žanri, kā arī atklāj to, kā šo gadu laikā mainījušies festivāla uzdevumi un mērķi.

18. septembra vakarā Banzinas viesu mājā pašā jūras krastā notika grupas "Altera Veritas" koncerts, kurā Anda Eglīte, Ieva  Mežgaile, Andis Klučnieks un Artūrs Noviks ar savām neparastajām skaņu kaskādēm rosināja klātesošos ne tikai uz klausīšanos un skatīšanos, bet arī, iespējams brīnīšanos, ko šī četrotne no saviem instrumentiem spēj izvilināt… Mūzika, kas Latvijā jau skanējusi, vācu publikai tika prezentēta  kā "Vinetas sapņi", uzsverot tās asociatīvo dabu un mītisko nozīmi, lai gan katram skaņdarbam savs ierosmes avots no komponistu Ērika Ešenvalda, Santas Ratnieces, Valda Zilvera, Kristapa Pētersona un Gundegas Šmites puses.

Pirms ielūkojamies "Trio Fabel koncertā", neliels fragments no sarunas ar Ūzedomas festivāla tā saukto dramaturgu jeb muzikālās programmas veidotāju Janu Brahmanu.

Bet turpinājumā – par "Trio Fabel" jeb Annu Gāgani, Kristapu Bergu un Lindu Leini, kuri burtiski spridzināja Mellentīnas baznīcas velves 19. septembra koncertā ar savu enerģijas jaudu, dzīves un mūzikas prieka devu, kas tika izlaista ar Bēthovena un Brāmsa, kā arī latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Georga Pelēča taktīm. Muzicēt sev un klausītājiem par prieku – tāds varētu būt "Trio Fabel" moto, ko viņi apliecināja arī pēckoncerta sarunā.

Ūzedomas festivāls turpināsies ar krāšņu latviešu mūziķu parādi vēl līdz 7. oktobrim: te uzstāsies "Schola Cantorum Riga", pianists Georgijs Osokins, čelliste Magdalēna Ceple, ērģelniece Vita Kalnciema, obojists Egils Upatnieks, klarnetists Ints Dālderis, klavieru kvartets "Rix", jauniešu koris "Balsis", folkloras kopa "Saucējas", Julgī Stalte, Valdis Muktupāvels, džeza kvintets "Dream Teller", Egils Siliņš. Festivāls noslēgsies ar Elbas filharmonijas orķestra koncertu, kad diriģenta Miko Franka vadībā skanēs arī Jāzepa Vītola simfoniskais tēlojums "Līgo".