Kultūrvietas "Hanzas perons" mākslinieciskais vadītājs Miks Magone - par kultūrvietas aktualitātēm. Jau 25. februārī gaidāms pirmais "Neapēdīsi - neuizzināsi!" notikums, bet 28. februārī interesenti aicināti uz lietuviešu dramaturga Mariusa Ivaškeviča lugas "Totalitārais romāns" lasījumu. Un nu jau noslēpums vairs nav arī maijā gaidamā Mereditas Monkas viesošanās "Hanzas peronā".

Cikla “Neapēdīsi – neuzzināsi!” iecere ir pievērst uzmanību kādai kultūrvēsturiskai tēmai, kura tiešā vai dažbrīd pastarpinātā veidā caurvij kontekstu, kas veido “Hanzas perona” kā kultūras telpas pagātni, šodienu un nākotni.  Pirmā svētdienas pēcpusdiena būs veltīta dzelzceļam. Kultūrvēstures pētniece Elīna Kalniņa ar priekšlasījumu stāstīs par dzelzceļa tapšanas vēsturi Latvijā un notikumu kuplinās arī “Sinfonietta Rīga” stīgu kvarteta koncerts ar Stīva Reiha opusu ‘Different Trains’ jeb “Dažādie vilcieni” stīgu kvartetam un elektronikai, kā arī 8. martā “Hanzas peronā” ar koncertu gaidāmās komponistes, ‘Grammy’ un Pulicera balvu ieguvējas Kerolainas Šo (Caroline Shaw) skaņdarbiem ‘in manus tuas’ čellam solo un ‘Valencia’ stīgu kvartetam.

Liene Jakovļeva: Pēdējās dienās "Hanzas perons" ir nonācis mediju uzmanības lokā arī saistībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Tātad jūs turpmāk draudzēsieties?

Miks Magone: Mēs ceram, ka draudzēsimies. (..) Tas, ja viss notiks, kā plānots, būs rudenī. Kopš gada sākuma ir notikuši divi “izmēģinājuma" mēģinājumi, proti, ir būvēti un otrajā piegājienā adaptēti un papildināti orķestriem nepieciešamie koncertapstākļi, pirmkārt, tehniski. Ir bijušas divas pilnas mēģinājumu dienas ar pilnu orķestra sastāvu, tai skaitā izmēģinot aktuālo repertuāru. Izdarām secinājumus, lai apstākļus līdz rudenim radītu pēc iespējas pateicīgus LNSO darbam šeit. Skaidrs, ka 

"Hanzas perons" uz vismaz diviem gadiem orķestrim potenciāli kļūs par pagaidu mājvietu koncertēšanai.

Mēģinājumu process notiks Kongresu namā, pirms ķeras klāt paša Kongresu nama pārbūvei.

Skaidrs, ka "Hanzas perons" nav būvēts kā akustiskā koncertzāle un droši vien tā nav pati ideālākā vieta simfoniskajam orķestrim, bet mēs ņemam pretī to, kas tiek dots, un novērtējam to par labu esam. Mik, kad sāki būt par māksliniecisko vadītāju "Hanzas peronā", notikumos, ko esi organizējis un kas vēl notiks, tu ļoti domā par apstākļiem, par telpu, vai virsuzdevums tomēr ir mākslinieciskais piepildījums? Visiem tiem kauliņiem, protams, būtu jāsakrīt kopā.

Jā, viens otru neizslēdz. Es domāju, ka tas ir vairāk pluss nekā mīnuss, proti, telpa, kurā kattreiz vari  kā no baltas lapas sākt telpas iekārtojumu un pārējo, kas attiecas uz konkrēto māksliniecisko, saturisko ieceri, kas jau seko pēc tam. Varu atzīties,

ir bijis un būs dažādi - ir ierastākas formas, telpas scenogrāfijas, pasākumi, koncerti vai teātra viesizrādes, tajā pašā laikā, pagājušā gada nogalē prieks un lepnums man un, domāju, visiem iesaistītajiem, bija Ģerģa Ligeti simtgades notikums.

Tas klātesošajiem lieku reizi apliecināja, ka mēs varam pārliecinoši atļauties arī sava veida, nesauksim tās par vaļībām vai eksperimentiem, spēles arī ar formu.