22. martā JVLMA Lielajā zālē mūsdienu mūzikas festivālā ''deciBels'' izskanēs programma Hexagonum, kurā klavierduets Juris Žvikovs un Sanita Glazenburga atskaņos trīs JVLMA kompozīcijas studentu un trīs kompozīcijas meistaru darbus.

Koncerta dramaturģija ir izveidota tā, ka “jaunie” un “meistari” ir salikti pa pāriem: Marina Anna Timofejeva--Dimitris Maronidis, Henrijs Poikāns--Mortons Feldmans, Annija Anna Zariņa--Ģerģs Ligeti. Šie pāri veido trīs līnijas, kuru vienā galā ir topošais, bet otrā “klasiķis”. Vizuāli kontemplējot un spēlējoties ar šīm līnijām, var izveidot skaistu sešstūri.

"Klasikas" studijā viesojas pianists Juris Žvikovs un jaunā komponiste Annija Anna Zariņa.

Annija Anna Zariņa stāsta par sava jaunā skaņdarba divām klavierēm tapšanu: „Skaņdarbs tapa, iedvesmojoties no studiju kursa Hāgas Karaliskajā universitātē ar nosaukumu „Advencētais ritms”. Darbs ir procesuāls, kaut kādā ziņā minimālistisks un galvenais attīstības elements ir ritms. (..)

Klavieres man ir ļoti mīļš instruments. Tas ilgstoši ir bijis arī mans instruments, līdz ar to ir tāda familiaritātes sajūta, bet divas bija kaut kas pilnīgi cits.

Es nebiju iepriekš rakstījusi divām klavierēm, tāpēc man bija ļoti būtiski domāt par to, ka es zināmā mērā izmantoju šo faktu un ka tās ir divas klavieres, nevis klavieres četrrocīgi. To savā darbā centos īstenot arī tehniskā ziņā, uz viena instrumenta šo nemaz nebūtu iespējams realizēt.”

Juris Žvikovs: "Šī koncerta idejai ir apmēram divi gadi. Tā aizsākās Grieķijā, Salonikos, Aristoteļa universitātē un tieši ar komponistu Dimitri Maronidi. Viņš izteica domu - kā būtu, ja mēs atbrauktu pie viņa uz universitāti un atskaņotu viņu studentu jaundarbus? Mēs, protams, piekritām un braucām, sastrādājāmies, spēlējām, un viss bija brīnišķīgi. Tad radās doma to ieteikt arī festivālam "deciBels", un šī ideja, iesaistīt studentus-komponistus, kuri komponē jaundarbus, un tos atskaņot festivālā, pārcēlās arī uz Rīgu."

Juris Žvikovs atzīst, ka koncertā dzirdamie skaņdarbi ir ļoti dažādi, arī jauno komponistu skaņdarbi, un tie nav tikai matemātiski izsvērti, bet koncerta virsrakstā rodamais „sešstūris” ir drīzāk kā rotaļa.

”Lai arī intelektuāls ieguldījums tur rodams, tomēr mēs  kā izpildītāji sekojam iztēlei, mākslinieciskam rosinājumam, raksturam. Skaņdarbi ir gan matemātiski, gan atmosfēriski.”